Latvijas PSR vēsture vidusskolām. Elza Plaude. Jānis Kripēns. Eiženija Lielā

1961.gada Latvijas PSR vēsture vidusskolām. Pēc vairāk kā 20 gadu dzīves “brīvā”, kapitālistiskā Latvijā šī vēsture rādās pavisam citā gaismā, jo īpaši vācu baronu, Latvijas buržuāzijas un  pirmās kapitālistiskās republikas apraksti, kas jo skaudri atgādina pašreiz Latvijā uzdzīvojošās (pie varas esošās)  neliešu bandas.

Latvijas PSR vēsture vidusskolām. Elza Plaude. Jānis Kripēns. Eiženija Lielā
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://uploadingit.com/file/7icvwjzckwxu7kwx/Latvijas_PSR_vesture_vidusskolam_pdf.zip ; http://share.cx.com/M8j7xQ

Posted in 1: Jauniešu, 2: Latviešu, Z7: Mācību, Zin.: Vēsture, ZZ2: 20.gs.(19xx.g.) | 1 Comment

Kā rūdījās tērauds. Nikolajs Ostrovskis

Padomju laiku kulta grāmata par dzīvi un cilvēkiem, par biedriskumu un godu, pienākumu un taisnīgumu. Šī romāna varoņu dzīve piesātināta ar grūtībām, nedrošību, titānisku darbu un cīņu. Neskatoties uz materiālo labumu un labklājības trūkumu, dažkārt pat nabadzību, romāna varoņi šķiet laimīgāki kā jebkurš no mums. Jo laime jau neslēpjas tikai naudas daudzumā, dārgās mantās un tamlīdzīgi… Šie cilvēki steidzās dzīvot un dzīvoja spilgti; ar pilnu atdevi un spēku, ticēdami saviem ideāliem un ar lielu neatlaidību tos īstenodami dzīvē…

Kā rūdījās tērauds. Nikolajs Ostrovskis
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://uploadingit.com/file/qxbyl4xtk6chbszj/Nikolajs_Ostrovskis_Ka_rudijas_terauds_fb2.zip ;  http://www.mediafire.com/download/s6wkgszs65xfxd2/Nikolajs_Ostrovskis_Ka_rudijas_terauds_fb2.zip ; http://share.cx.com/VnVhVC

Posted in 1: Jauniešu, 2: Citzemju, 3: Klasika, 4: Vēsturiski romāni, Z6: Stāsti un romāni, ZZ2: 20.gs.(19xx.g.) | Leave a comment

Ko mēs apēdam? Dzintra Liepa Aivars Plēpis

Mūsdienu cilvēks savā ziņā ir kļuvis par ķīlnieku savai nepārvaramajai vēlmei mainīt pasauli,  radīt ko jaunu. Mēģinot padarīt pārtikas produktus lētākus, garšīgākus, cenšoties pagarināt to glabāšanas laiku, aizmirsts galvenais: pārtikas pamatuzdevums ir nodrošināt cilvēku ar visu veselīgai un pilnvērtīgai dzīvei nepieciešamo.

Nav jau nekāds noslēpums, ka nepareizas ēšanas sekas ir aptaukošanās. To viegli izskaidrot: populāru pārtikas piedevu klāstā paliekošu vietu ieņēmuši aromatizētāji un garšas pastiprinātāji, ar kuru palīdzību jebkuru surogātu var padarīt par garšīgu našķi, kuru gribas ēst vēl un vēl. Ražotājus var saprast – ar burvju pulverīšu palīdzību sojas desa, cīsiņi vai pastēte pārvēršas par īstu gardumu, bet šādi produkti dara pāri organismam. Rezultātā mainās vielmaiņa, parādās liekais svars, sākas cukura diabēts, ateroskleroze, hipertonija un daudzas citas kaites.

Zinātnieki uzskata, ka, regulāri ēdot kaitīgus produktus, mēs zaudējam daudzus savas dzīves gadus, kurus paņem dažādas veselībai kaitīgas pārtikas piedevas, pesticīdi, slēptie tauki. Atcerieties to, kad roka atkal stiepjas pēc kādas neveselīgas ātrās uzkodas, čipsiem, kolas,  limonādes vai konfektes nedabīgi košā krāsā.

Ko mēs apēdam? Dzintra Liepa Aivars Plēpis
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://uploadingit.com/file/siz9jckivmm9c113/Dzintra_Liepa_Aivars_Plepis_Ko%20mes%20apedam_fb2.zip ;  http://www.mediafire.com/download/3iff178jv5odqvx/Dzintra_Liepa_Aivars_Plepis_Ko_mes_apedam_fb2.zip ; http://share.cx.com/FgKMQ4

Posted in 2: Latviešu, VESELĪBA, Z4: Stāstījumi atstāsti biogrāfijas, Zin.: Medicīna, ZZ1: 21.gs.(20xx.g.) | Leave a comment

Mūsu laiku varonis. Mihails Ļermontovs

Mūsu Laiku Varonis, mani cienītie kungi, patiesi ir portrets, tikai ne viena cilvēka vien: tas ir portrets, kas veidots no visiem mūsu pa­audzes netikumiem to pilnīga uzplaukumā. Jūs man atkal teiksiet, ka cilvēks nevar būt tik slikts; bet es jums teikšu, — ja jūs esat ticējuši dažādu traģisku un romantisku ļaundaru realitātes iespējai, kādēļ gan jūs neticat Pečorina realitātei? Ja jūs esat priecājušies par vel šausmī­gākiem un kroplākiem izdomājumiem, kāpēc tad šis raksturs kaut vai kā izdoma jūsu acīs nerod žēlastības? Vai ne tapec, ka tajā vairāk pa­tiesības, nekā jūs to vēlētos? Jūs teiksiet, ka tikumībai tas nenāk par labu… Atvainojiet! Ļaudis diezgan baroti ar saldumiem; no tā viņiem jau veders samaitājies — vajadzīgas rūgtas zāles, kodīgas patiesības.

Mūsu laiku varonis. Mihails Ļermontovs
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://uploadingit.com/file/84f8uavtbsekpsdi/Mihails_Lermontovs_Musu_laiku_varonis_fb2.zip ; http://www.mediafire.com/download/e033ejtgcwc5lr3/Mihails_Lermontovs_Musu_laiku_varonis_fb2.zip ; http://share.cx.com/T2FDmg

Posted in 2: Citzemju, 3: Klasika, Z6: Stāsti un romāni, ZZ3: 19.gs.(18xx.g.) | Leave a comment

Parmas klosteris. Stendāls

Parmas klosteris – trešais un pēdējais Stendāla romāns, kas publicēts 1839. gadā. Romāns tika rakstīts ceļojuma laikā  uz Parīzi un lielā steigā, tikai 52 dienās.

Pirmajos nodaļās aprakstīts entuziasms, ar kādu Itālijas ziemeļu iedzīvotāji 1796. gada pavasarī  sagaidīja Francijas karavīrus, kuri atbrīvoja tos no nomācošā Habsburgu jūga. Jaunais aristokrāts Fabrizio del Dongo, 1815. gadā uzzinājis par Napoleona atgriešanos  no Elbas, atstāj reakcionārā tēva mājas, kuras stāv Komo ezera krastā, un dodas uz Beļģiju, lai kopā ar savu elku piedalītos Vaterlo kaujā.

Pēc sakāves un atgriešanās Fabrizio tiek sabiedrībā nosodīts kā nodevējs un brīvdomātājs. Uzklausot savas tantes hercogienes de Sanseverinas, kura viņā ir slepeni iemīlējusies, padomu,  Fabrizio nolemj veidot karjeru baznīcā, lai gan nejūt sevī aicinājumu kļūt par garīdznieku. Mazais hercogistes Parmas galms, kurā pirmo vijoli spēlē grāfs Moska hercogienes de Sanseverinas mīļākais un nākamais vīrs, pilns intrigām. Pirms kļūt par Parmas arhibīskapu, Fabricio nogalina duelī savu konkurentu uz kādas aktrises uzmanību, tiek apcietināts un ievietots nepieejamā cietoksnī, kur no drošas nāves viņu izglābj komandanta meita Klelija, kurā viņā iemīlējusies.

Fabrizio un Klelijas attiecības turpinājās arī pēc tam, kad jaunais cilvēks kļūst mācītājs, un meitene apprecas. Pēc viņu bērna un arī Klelijas nāves, Fabrizio spiests pamest savu amatu un doties uz  Kartēziešu klosterī netālu no Parmas, kur viņš pabeidz savu īso, bet piedzīvojumu pilno dzīvi.

Parmas klosteris. Stendāls
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://uploadingit.com/file/c6y4nedsydva3udz/Stendals_Parmas_klosteris_fb2.zip ; http://www.mediafire.com/download/c0rbqdb2udxqqzb/Stendals_Parmas_klosteris_fb2.zip  ; http://share.cx.com/c4RP5Z

Posted in Z9: Nekategorizēts | Leave a comment

Kopotie raksti (10 sējumi). Antons Čehovs

Antona Čehova (1860-1904) Kopotie raksti (10 sējumi). Čehovs bija  īso stāstu rakstnieks un dramaturgs, un tiek uzskatīts par vienu no labākajiem īso stāstu rakstniekiem pasaulē. Viņa lugas ir vienas no 20. gadsimtā Eiropas teātros visvairāk iestudētajām lugām līdzās Viljama Šekspīra un Henrika Ibsena darbiem.

KOPOTI RAKSTI I STĀSTI 1880-1882: Vēstule mācītam kaimiņam. Ja divus zaķus ķers — nevienu nenotvers. Papucis. Mana jubileja. Tūkstoš un viena kaisle jeb baigā nakts. Par āboltiņiem. Pirms kāzām. Pēterdiena. Temperamenti. Vagonā. Tiesa. Esmu aizmirsis Dzīve jautājumos un izsaucienos. Grēksūdze jeb Oļa, Zeņa, Zoja. Zaļā Strēle. «Satikšanās gan notika, taču. Korespondents. Lauku eskulapi. Veltīgā uzvara. Beigta balle. Nejēdzīgs notikums. Divdesmit devītais jūnijs. Kurš no trijiem. Viņš un viņa. Gada tirgū. Lielmāte. Dzīvā prece. Vēlīnie ziedi. Iekritu. Neveiksmīga vizīte. Divi skandāli. Idille — diemžēl un ak vai! Barons. Labsirdīgais paziņa. Atriebība. Pārdzīvojums. Kā lai nemānās.

KOPOTI RAKSTI II STĀSTI 1892 -1894: Sieva. Vējagrābsle. Pēc teātra. Kāda tirdzniecības uzņēmuma vēsture. Trimdā. Zivs mīlestība. Kaimiņi. Sestā palāta. Bailes. Nezināma cilvēka stāsts. Lielais Volodja un mazais Volodja. Melnais mūks. Sievu valstība. Rotšilda vijole. Literatūras skolotājs. Muižā. Vecākā dārznieka stāsts. Trīs gadi.

KOPOTI RAKSTI III STĀSTI 1884-1885: Drāma medībās. Svētku klaušas. Kapteiņa mundieris. Pie maršalienes. Dzīvā hronoloģija. Dienesta atzīmes. Cilvēka saruna ar suni. Pirtī. Sīkais cilvēciņš. Viens labāks par otru. Neglābjamais. Jezga. Tautas svētki Sokoļņikos. Pēdējā mohikāne. Viesnīcas numuros. Diplomāts. Budžu perēklis. Atcēluši! Kabatas portfelis. Vārna. Šis un tas. Zābaki. Nervi. Vasarnieki. Par zivīm. Uz augšu pa kāpnēm. Soģis zem soģa. Manas sievas. Inteliģentais mūlāps. No ideālista atmiņām. Simulanti. Vēdzele. Aptiekā. Zirdziskais uzvārds. Nav lemts! Nomaldījušies. Jēgers. Nepieciešamie ievadvārdi. Ļaunprātis. Līgavainis un papiņš. Viesis. Zirgs un stirna trīsošā. Septinieks. Slīkonis. Vējgrābšļi. Ģimenes tēvs. Stārasts. Beigts cilvēks. Sieviešu laime. Virēja precas. Siena. Pēc benefices. Vispārējā izglītība. Unters Prišibejevs. Tulkojis Valdis Grēviņš. Divi avīžnieki. Psihopāti. Svešumā. Tītars. Miega mulsums. Līdzeklis pret dzeršanas kaiti. Kontrabass un flauta. Ņinočka. Dārgais suns. Rakstnieks. Klavierspēlētājs. Pāršāvis pār strīpu. Bez vietas. Vecums. Nelaime. Kas par publiku! Lupata. Svētā vientiesība. īlens maisā. Ciniķis. Mari d’ elle. Antreprenieris zem dīvāna. Sapnis. Izsaukuma zīme. Spogulis.

KOPOTI RAKSTI IV: Jaungada lielmocekļi. Māksla. Nakts kapsētā. Neveiksme. Pirmā debija. Bērni. Atklājums. Smeldze. Nakts pirms tiesas. Jezga. Žūpas saruna ar nepiedzērušos velnu. Aktiera bojā eja. Dvēseles aizlūgums. Dumjais francūzis. Aņuta. Par dzīves nīcību. Persona. Ivans Matvejičs. Ragana. Inde. Stāsts bez beigām. Jociņš. Agafja. Mana saruna ar pastmeistaru. Vilks. Uz Parīzi. Pavasarī. Šausmas. Pie upes. Griša. Mīlestība. Dāmas. Lieli pārdzīvojumi. Pazīstamais vīrietis. Laimes luteklis. Slepenpadomnieks. Diena brīvā dabā. Pansionātā. Vasarnīcā. Aiz gara laika. Dzīves garlaicība. Romāns ar kontrabasu. Bailes. Aptieķniece. Liekie Jaudis. Nopietnais solis. Koriste. Skolotājs. Nemierīgais viesis. Rara avis. Citu nelaime. Tu un jūs. Vīrs. Nelaime. Rožainā zeķe. Cietēji. Pirmās klases pasažieris. Talants. Liekēži. Pirmais mīlētājs. Tumsā. Niecīgs gadījums. Garā mēle. Dzīves sīkums. Smagie raksturi. Atriebība. Tiesā. Neparastais cilvēks. Ak, zobi, zobi! Mans famīlijas reglaments, Dūņājs. īrnieks. Nelaimes nakts. Kalhass. Cssst!… Sapņi. Dzirnavās. Labi cilvēki. Notikums. Dramaturgs. Orators. Nelaime. Pasūtījums. Mākslas darbs. Jubileja. Kas vainīgs? Vaņka. Ceļā. Tā bija viņa!

KOPOTI RAKSTI V STĀSTI 1887: Jaungada mocības. Šampanietis. Sals. Ubags. Ienaidnieki. Labais vācietis. Tumsība. Poļeņka. Dzērāji. Neuzmanība. Veročka. Gavēņa  priekšvakarā. Nevarīga būtne. Nelabs darbs. Mājās. Laimes loze. Par agru! Satikšanās. Tīfs. Dzīves likstas. Noslēpums. Kazaks. Vēstule. Žņaudzējčūska un trusītis. Kritiķis. Izmeklētājs. Volodja. Laime. Nejaukais laiks. Drāma. Viens no daudziem. Ātrā palīdzība. Nepatīkams notikums. Nelikumība. No ātri iekalstoša cilvēka piezīmēm. Tēvs. Labas beigas. Ratnīcā. Ļaundari. Zinočka. Dakteris. Sirēna. Stabule. Atriebējs. Pasts. Kāzas. Bēglis. Uzdevums. Intrigas. Vecais nams. Aukstas asinis. Dārgās mācību stundas. Lauva un Saule. Nelaime. Skūpsts. Puišeļi. Kaštanka. NN kundzes stāsts.

KOPOTI RAKSTI VI STĀSTI 1888 -1891: Bez virsraksta. Nāk miegs. Stepe. Ugunis. Nepatikšanas. Skaistules. Vārda diena. Lēkme. Kurpnieks un nešķistais gars. Derības. Kņaziene. Garlaicīgs stāsts. Zagli. Gusevs. Sievišķi. Divkauja.

KOPOTI RAKSTI VII STĀSTI 1892-1894: Sieva. Vējagrābsle. Pēc teātra. Kāda tirdzniecības uzņēmuma vēsture. Trimdā. Zivs mīlestība. Kaimiņi. Sestā palāta. Bailes. Nezināma cilvēka stāsts. Lielais Volodja un mazais Volodja. Melnais mūks. Sievu valstība. Rotšilda vijole. Literatūras skolotājs. Muižā. Vecākā dārznieka stāsts. Trīs gadi.

KOPOTI RAKSTI VIII STĀSTI 1895-1903: Laulātā draudzene. Anna kaklā. Baltpieris. Slepkavība. Ariadna. Māja ar mezonīnu. Mana dzīve. Zemnieki. Pečeņegs. Dzimtajā pusē. Ratos braucot. Pie paziņām. Cilvēks futrālī. Ērkšķogas. Par mīlu. Joničs. Gadījums praksē. Sirsniņa. Jaunā vasarnīca. Dienesta darīšanās. Dāma ar sunīti. Svētku laikā. Ieplakā. Arhierejs. Kompensācijas traucējumi. Vēstule. Līgava.

KOPOTI RAKSTI IX LUGAS 1886-1904: Gulbja dziesma (Kalhass). Ivanovs. Lācis. Bildinājums. Traģiķis pret paša gribu. Kāzas. Mežainis. Jubileja. Kaija. Tēvocis Vaņa. Trīs māsas. Par tabakas kaitīgumu. Ķiršu dārzs.

KOPOTI RAKSTI X: No Sibīrijas. Sahalīnas sala. Piezīmes

Kopotie raksti (10 sējumi). Antons Čehovs
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://uploadingit.com/file/8x7uctc7si3wl7zz/Antons_Cehovs_Kopotie_raksti_fb2.zip ; http://share.cx.com/PvCcH7

Posted in 2: Citzemju, 3: Klasika, Z6: Stāsti un romāni, ZZ3: 19.gs.(18xx.g.) | Leave a comment

Māsa Kerija. Teodors Dreizers

Teodors Dreizers ir unikāls rakstnieks, kas savus literāros varoņus lasītājam parāda nevis kā smalkjūtīgs dvēseles ārsts, kas uzklausa izdomātu varoņu izdomātas grēksūdzes un dzīvesstāstus kā biktstēvs, bet gan rīkojas kā pataloganatoms, tiesu medicīnas eksperts – atklājot visus subjekta uzbūves parametrus, atbilstības un neatbilstības “normai”, sniedzot pilnu sekcijas ziņojumu – precīzi, bez izskaistinājumiem un bez liriskām atkāpēm.

Teodora Dreizera Kerija nav cēlām, altruistiskām tieksmēm apveltīta būtne, kas alkst pēc garīgām vērtībām, zināšanām vai romantiskām jūtām un cilvēciskas sapratnes. Viņa ir aprobežota meiča, dabas apveltīta ar glītu ārieni, novērošanas, atdarināšanas un adaptācijas spējām, elastīgu morāli un tieksmi pēc ērtas dzīves. Kā spilgtāko rakstura iezīmi Teodors Dreizers savai varonei Karolīnai Mīberai, sauktai par māsu Keriju, jau pirmajā grāmatas nodaļā min egoismu, un turpmākais stāsts to tikai apstiprina. Tomēr ceru, ka Kerijas tēls jums kaut nedaudz patiks, jo, lai arī šī meiča nav no “augstākajām sfērām”, nedz arī tik aizkustinoša kā Balzaka mīlošās un mirstošās kurtizānes, viņai piemīt apbrīnojami reālistiska faktūra kā visam un visiem šajā romānā – gan pilsētām, gan cilvēkiem, gan cilvēku un pilsētu sasvstarpējajai mijiedarbībai. Kerija vairāk kā jebkura cita izdomāta varone arī šodien iemieso miljoniem nabadzīgu sieviešu un vīriešu sapni kļūt bagātiem un slaveniem.

Romāns “Māsa Kerija” nekādā gadījumā nav uzskatāma par mīlas stāstu, jo tā titulvarone, lai arī piedzīvo pāris romantiski iluzoras aizraušanās, tomēr ir un paliek emocionāli frigida, visas cilvēciskās jūtas spējot ticami izdzīvot vien uz skatuves, rampas gaismā.

Kas attiecas uz aprakstīto vidi un pilsētām, Deizers raksta par sev zināmām lietām, par lielpilsētas augšanu un izplešanos, par metropoli , kas uzsūc sevī varu un naudu, kurā darbojas pavisam citi gravitācijas principi, kas degradē cilvēka personību.

Māsa Kerija. Teodors Dreizers
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://uploadingit.com/file/38layqx4up1pmwpz/Teodors_Dreizers_Masa_Kerija_doc_fb2.zip ;  http://www.mediafire.com/download/tji3ourwgi56r5b/Teodors_Dreizers_Masa_Kerija_doc_fb2.zip ; http://share.cx.com/T4xTh5

Posted in 2: Citzemju, 3: Klasika, 4: Politiski romāni, Z6: Stāsti un romāni, ZZ2: 20.gs.(19xx.g.) | Leave a comment

Tesa no d’Erbervilu cilts. Tomass Hārdijs

Romāns ir par jaunu un nepieredzējušu meiteni vārdā Tesa Darbeifīlda. Uzsākt patstāvīgu dzīvi viņa ir spiesta agri, bet tā iesākas nelāgi un viņa apkaunota atgriežas mājās. Tomēr viņa saņemas jaunam mēģinājumam, kas ir daudz veiksmīgāks. Savā jaunajā dzīvē viņa iepazīstas arī ar mīlu, tomēr viņas pārlieku lielais godīgums draud to izjaukt…

Tesa no d’Erbervilu cilts. Tomass Hārdijs
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://uploadingit.com/file/vijh7smvfzhysac2/Tomass_Hardijs_Tesa_no_dErbervilu_cilts_doc_fb2.zip ;  http://www.mediafire.com/download/voomosoi8luc1ok/Tomass_Hardijs_Tesa_no_dErbervilu_cilts_doc_fb2.zip ; http://share.cx.com/RRV6TV

Posted in 2: Citzemju, 3: Klasika, 4: Drāma, Z6: Stāsti un romāni, ZZ3: 19.gs.(18xx.g.) | Leave a comment

Pasaules “šaha spēles” un Voldemārs Ozols – sešu valstu armiju virsnieks. Manfrēds Šneps-Šnepe

Grāmata par vienu no noslēpumainākajām un noklusētākajām Latvijas vēstures personībām Voldemāru Ozolu (latviešu valodā).

Grāmatas saturs:
1. Voldemārs Ozols (1884-1949)
2. Ko mācīja Cara armijas kara stratēģiem: XIX gadsimta notikumi
3. Kaukāza frontē (1914-1915): cīņa par izeju uz Vidusjūru
4. Ziemassvētku kaujas (1916.g.decembris)
5. Ozols un latviešu sarkanie strēlnieki
6. Juku laiks Latvijā (1918-1919)
7. De Golca vāciešu armijas gājiens uz Petrogradu: Cēsu kaujas (1919.g.jūnijs)
8. Bermonta „«baltās»” armijas gājiens uz Petrogradu (1919.gada oktobris-novembris)
9. Kā angļi pārzīmēja Eiropas karti
10. Ozols pret Ulmani (1931-1934)
11. Vai Staļinam bija savs personiskais izlūkdienests?!
12. Pasaules šaha spēles turpinās

Pasaules “šaha spēles” un Voldemārs Ozols – sešu valstu armiju virsnieks. Manfrēds Šneps-Šnepe

Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā: http://uploadingit.com/file/xrb2ptz9ickms3gx/Manfreds_Sneps_Snepe_Pasaules_saha_spele_un_Voldemars_Ozols_sesu_armiju_virsnieks_doc.zip

Posted in 2: Latviešu, Z4: Stāstījumi atstāsti biogrāfijas, Zin.: Vēsture, ZZ1: 21.gs.(20xx.g.) | Leave a comment

Ķīniešu tautas pasakas: Mūžības kalni

Ķiniešu tauta var lepoties ar savu seno kultūru un tām vērtībām, ko radījušas tautas rokas un prāts. Pie tādām pieskaitāms arī 12. gs. pirms mūsu ēras izgudrotais hieroglifu rakstības veids. Tā ir sarežģīta un dziļi filozofiska rakstu māksla, kurā ik hieroglifs apzīmē vienu vārdu vai vārdu kopu. Hieroglifa zīmējums sastāv no dažāda garuma un virziena līkumiņiem, kas izteic kādu toņa zilbi un piešķir vārdam vēlamo intonāciju. Šādu hieroglifu bija vairāki desmiti tūkstošu. Patlaban ķīniešu valodā tiek lietoti no 4 līdz 7 tūkstoši hieroglifu. Rakstu māksla veicināja Senās Ķīnas literatūras un lielo domātāju mācības izplatīšanos un apkopošanu grāmatās, kas nonākušas līdz mūsu dienām («Dziesmu grāmata», «Pavasaris un rudens», «Pārrunas un spriedumi» u. c.). Te sevišķi liela loma ir bijusi diženajam senķīniešu domātājam Konfūcijam (551.—479. g. p. m. ē.), kura domu graudi jeb aforismi pazīstami vai katram šodienas kulturālam cilvēkam. Konfūcijs sludināja, ka cilvēka dzīvi noteic debesu griba, vienkāršam cilvēkam jāpaliek tajā kārtā, kurā dzimis, tam jāklausa valdniekiem un saimniekiem. Šāda mācība bija pa prātam tālaika valdošajām šķirām. Bagātnieki varēja sodīt kalpu vai vergu pēc saviem ieskatiem. Piemēram, pasakā «Mūžības kalni» lopu ganiņu par nevarīgas meitenes aizstavēšanu bagātnieks liek saplosīt suņiem.

Gandrīz reizē ar konfūcisma mācības izveidošanos Ķīnā radās arī otra reliģiskā mācība — daoisms, par kuras pamatlicēju tiek uzskatīts Laodzi (6.—5. gs. p. m. ē.). Viņa mācība noteica, ka visa pamatā ir dao («ceļš») un ka dzīve rit pa savu dabisko attīstības ceļu pēc dižā dao likumiem. Cilvēkam atliek tikai lēnprātīgi gaidīt, kas notiks nākotnē. Uz šī pamata ļaudis sāka ticēt liktenim, cerēt uz labāku dzīvi viņsaulē, it visur saskatīt pārdabisku spēku (dievu) esamību, no kuru labvēlības atkarīga viņa laime. Tādu dievu bija vairāki simti, piemēram, visaugstākais debesu valdnieks Juidi, pērkons Leiguns, zibens dieviete Djaņmu, ūdeņu, vēju, vētru valdnieks Lunvans, bagātības dievs, laulību, laimes dievs, dažādu amatu (kalēju, mednieku, audēju, zvejnieku u. c.) patroni. Šā laika pasaku sižetos kā galvenie tēli sāk parādīties dievi — aizbildņi, gari, pat seno laiku dieveklis — totēms. Spilgts piemērs tam ir pasaka «Zelta putniņš un meža gars», kurā nabadzīgo ļaužu aizstāvis, pieņēmis vecas sieviņas izskatu, dodas pie cilvēkiem pārbaudīt viņu tikumus. Tas pats sakāms arī par pasaku «Zelta zirdziņš». Šāda veida ticība augstākai dievībai vēl vairāk pastiprinājās, kad mūsu ēras sākumā Ķīnā parādījās trešā reliģija — budisms. Kaut gan tā ienāca no Indijas, tomēr ātri piemērojās ķiniešu dzīves īpatnībām, un drīz vien klinšu sienu nišās jau varēja redzēt sēdošus Būdas (dažs labs slējās 17—27 m augstumā), garajās un stāvajās klintis — cilvēka roku izcirstas klosteru celles, izgreznotas ar neskaitāmiem Būdas attēliem. Šādi vareni dievu tēli iedvesa ļaudīm bijību un lūgšanu brīdi radīja augstāko svētlaimes stāvokli (nirvānu), kad cilvēks atbrīvojas no visām zemes rūpēm un it kā saplūst kopā ar dievību.

Budisms ienesa savas īpatnības arī tautas mutvārdu daiļradē. Tagad, piemēram, brīnumpasakās izplatītā mirušo valstība vairs neatradās kaut kur tālu rietumos, bet bija tepat kāda konkrēta kalna iekšienē rietumu vai ziemeļrietumu pusē. Arī mirušo valstības valdniece no agrākās briesmones bija pārtapusi par skaistu un labsirdīgu sievieti («Klinšu vārti, atdarieties!»). Turpat kalnos bija raduši sev mājvietu arī citi dievi, kas pēc ārējā izskata stipri atgādināja pašu Budu, piemēram, laulību dievs («Spoguli nolūkotās sievas»). Pasaku sižetus caurauda visāda veida ticējumi, burvestības, zīlēšana un pesteļošana («Kā Ķinas princesi precināja», «Brīnuma toveris», «Kā puisis Ca pārtapa par pūķi»). Apkārt pa pasauli, pieņēmuši cilvēka izskatu, staigāja astoņi svētie no tālās, teiksmainās jūras salas Penlaidao, darīdami visādus brīnumus («Džaodžou tilts»).

Lasot dzīvnieku pasakas, mēs sastapsimies ar Ķīnai raksturīgo zvirbuli, kas ir drosmīgs un attapīgs («Zilonis un zvirbulis», «Nebeidzamā pasaka»). Atšķirīga no citām dzīvnieku pasakām ir pasaka «Kā ļaudis pēc dzīvniekiem sākuši gadus skaitīt». Kā zināms, senatnē

daudzās Tālo Austrumu zemēs gadus skaitīja pēc sešdesmit gadu cikliem, kas savukārt sadalījās piecos divpadsmit gadu ciklos un katru šā mazā cikla gadu sauca kāda dzīvnieka — peles, vērša, tiģera, zaķa, pūķa, čūskas, zirga, aitas, pērtiķa, gaiļa, suņa, cūkas — vārdā. Senāk ar šiem nosaukumiem saistījušies daudz visādu ticējumu. Arī tagad Ķinā netrūkst nedz ticējumu, nedz svētku un svinamo dienu, kam aizsākumi meklējami tālā pagātnē. Lasot pasakas, redzēsim arī atšķirības sadzīves kultūrā, apģērbā, mājokļa iekārtojumā. Piemēram, ķīnieši ēdot dakšiņas vietā lieto divus koka vai kaula irbulišus, ko tur iespiestus starp labās rokas pirkstiem, rakstot hieroglifus izmanto otiņu un tušu, raksta parasti vertikālos stabiņos.

Beigās gribas vēl uzsvērt, ka pretstatā mūsu, eiropiešu, pasakām, kurās varoņi bieži vien par paveikto varoņdarbu apprec vai nu princesi un dzīvo greznā pili, vai arī tiek apveltīti ar dārgām mantām, kas tos padara bagātus, ķīniešu pasaku varoņi nedzīvo pilīs, bet mitinās nabadzīgās būdiņās un ir ikdienišķi darba rūķi. Pasakās attēlotie notikumi aizvien saistās ar kādu konkrētu vietu (pilsētu, ciemu, upi, kalnu), kas pasakas sākumā tiek sīki aprakstīta, tālab lasītājs gluži vienkārši notic, ka šāds atgadījums te patiešām bijis. Un kā lai nenotic, ja ļoti daudzās pasakās stāstīts par tādiem varoņiem, kuri pieminētajās vietās esot reāli dzīvojuši un visu stāstīto paveikuši. Tāda taču ir bijusi uzticīgā Mena Dzjanņuja, tāds ir bijis Pekinas glābējs Gao Ļans un visā Ķīnā tālu daudzinātais celtnieks Lu Baņs, kas dzīvojis pirms mūsu ēras un izgudrojis zāģi, izkapti, durvju eņģes un daudz citu vajadzīgu lietu. Ne mazāk pasakās cildināts arī kādreiz Senajā Ķīnā dzīvojušais tiesnesis Bao jeb Baoguns, kuru viņa neparasti gudrā prāta, godīguma un neuzpērkamības dēļ tauta atceras vēl tagad.

Izstāstīt visu, kas ir savdabīgs ķīniešu tautas dzīvē un pasakās, nav nemaz iespējams. Kad tās lasīsiet, paši tajās atklāsiet vēl visvisādu nedzirdētu un neredzētu brīnumu atliku likām.

Ķīniešu tautas pasakas: Mūžības kalni
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://uploadingit.com/file/skypbmydmeitnfvq/Kiniesu_tautas_pasakas_Muzibas_kalni_fb2.zip ;  http://www.mediafire.com/download/av2cbv6ib8shasw/Kiniesu_tautas_pasakas_Muzibas_kalni_fb2.zip ; http://share.cx.com/2krVqL

Posted in 1: Bērnu, 2: Citzemju, Z2: Pasakas teikas mīti, ZZ2: 20.gs.(19xx.g.) | Leave a comment

Birmas tautu pasakas: Pieci labi draugi

Pēc atbrīvošanās no angļu koloniālisma 1948. gada 4. janvāri nodibinājās Birmas Savienības Sociālistiskā Republika. Tā ir liela daudznacionāla zeme ar 33 miljoniem iedzīvotāju, no kuriem birmiešu ir 24 miljoni. Taču viņiem līdzās dzīvo arī kareni (2,6 milj.), šani (ap 2,3 milj.), čini (600 tūkst.), kačini (400 tūkst.), moni (400 tūkst.), palauni (200 tūkst.) un citas tautas; tām ir kopiga, brīžiem gan asu sadursmju pilna pagātne, kura sniedzas tūkstošiem gadu dziļā senatnē. Birmieši apdzīvo pussalas dienvidu un centrālo daļu (birmiešu valoda ir valsts valoda), bet ap tiem pakavveidīgi izvietojušās nacionālās mazākumtautības: kareni un moni — dienvidaustrumu daļā un Iravadi upes deltas rajonā, šani — ziemeļaustrumos, kačini un palauni — ziemeļos, čini — rietumdaļā. Birmas tautas galvenokārt nodarbojas ar lauksaimniecību, zvejniecību, amatniecību, mežsaimniecību. Tā kā te ir subekvatoriālais klimats ar lielu nokrišņu daudzumu, tad tas sekmē rīsu audzēšanu, parasti te iegūst divas ražas gadā. No senseniem laikiem rīss ir galvenā lauksaimniecības kultūra. Tāpēc arī šajā grāmatā jūs atradīsiet vairākas pasakas, kurās ar cieņu un mīlestību runāts par rīsu, piemēram, intu tautas pasakā «Zelts un rīss», kur nabadzīgais zemnieks gudri saka: «Mūsu dzīvē nav nekā vērtīgāka par rīsu. Visa dzīvā radība meklē sev iztiku. Mēs, cilvēki, pārtiekam no rīsiem. Rīsi dod mums spēku un veselību. Es dziļi paklanos rīsa priekšā.»

Birmā daudz kas ir atšķirīgs, kaut vai tas, ka Birmas iedzīvotāji dod priekšroku kolorītajiem nacionālajiem tērpiem (eiropiešu drēbes valkā pavisam reti). Viņi nēsā svārkus, kurus vīriešiem sauc par «londži», bet sievietēm — «tamein». Par virsdrēbēm vīriešiem noder vienkrāsainas, visbiežāk baltas, īsas jakas ar garām piedurknēm — tā saucamās «taipounindži», turpretī sieviešu jakas, arī ar garām piedurknēm, dēvē par «emboun indži». Svētku dienās vīrieši uzliek parādes galvassegu «gaungbaung», kas veidota no balta vai sārta zīda un sasieta mezglā labajā pusē. Vīrieši un sievietes parasti staigā sandalēs, kuras atstāj ārpusē, ieejot templī.

Savdabīgs arī tas, ka birmiešiem nav pastāvīgu uzvārdu, kurus, piemēram, pie mums nodod no paaudzes uz paaudzi. Kad piedzimst bērns, viņi izdomā, vienalga, kādu uzvārdu. Tikai pēdējā laikā radusies tendence dot bērnam vārdu, kurā ietilpst kāda daļa no tēva uzvārda. Piemēram, dēlu nosauc par Ke, pievienojot no tēva uzvārda — U Ba Mins daļu (Mins), līdz ar to dēlu sauc par Ke Minu. Lasot birmiešu pasakas «Skauģa liktenis» vai «Augļotājs un zemnieki», jūs sastapsietles ar vārdu — Maun Tins. Izrādās, Birmā pusaudžus sauc par «jaunākajiem brāļiem» («Maun» to nozīmē), jaunekļus — par «Ko» (vecākais brālis), toties padzīvojušu, cienījamu cilvēku vārdu priekšā liek «U». Ja, piemēram, vīrieša vārds ir Tans Seins, tad atkaribā no viņa vecuma un stāvokļa sabiedrībā mainās viņa vārds — Maun Tans Seins, Ko Tans Seins, U Tans Seins. Ja viņam ir virsnieka pakāpe, pievieno — «Во» (Во Tans Seins). Meiteņu vārdu priekšā liek «Ma», precētu sieviešu — «Do».

Ja nu esam sākuši runāt par atšķirībām, vēl atzīmēsim, ka Birmā gadu skaitīšana notiek pēc tā saucamā Saules—Mēness kalendāra. Tāpēc Birmā Jaungadu svin aprīļa vidū. Jaungada priekšvakarā pēc senas tautas paražas notiek krāšņi un savdabīgi ūdens svētki («Tindžans»), kas turpinās trīs četras dienas. Tad visur valda līksmība, svētdienīgi ģērbušies ļaudis iet ar krūzēm rokās, lej cits citam ūdeni. Tiek uzskatīts, ka tāda rumulēšanās (nosacīti var pat lietot šo mūsu vārdu) šķīsta miesu un dvēseli. Birmā galvas mazgāšana arī ir īpašs rituāls ar savu simbolisku nozīmi (palasiet karenu tautas pasaku «Mikeitari»). Jaungadā ļaudis grib atbrīvoties no visa ļaunā un nomācošā, sākt laimīgāku dzīvi (tāpat kā to jaungados vēlas visas citas tautas, tikai to izpauž citādi). Turklāt Birmā krūze ar ūdeni ir miera un laimes, dāsnu lietu, tātad labas rīsu ražas simbols.

Birma ir viena no senākajām pasaules zemēm, tāpēc arī tās kultūra ir senaf īpaši skaista  un izslavēta ir mūzika un dejas. Birmieši lepojas ari ar ievērojamiem arhitektūras šedevriem. Rakstītā dzeja, proza un drāma sākusi attīstīties jau Paganos valsts laikā (XI—XIII gs.). Mutvārdu daiļrade pierakstīta vēlu, lielu darbu paveicis Birmas folkloras vācējs Ludu U Hla.

Šajā pasaku krājumā, ko sakārtojusi un tulkojusi Ausma Sprīvule, pārstāvētas gandrīz visu lielāko Birmas tautu pasakas. Visbiežāk krājumā sastopamies ar brīnumu pasakām, jo to šīm tautām ir visvairāk (tiesa gan, reizēm tām piejaukušies klāt atsevišķi sadzīves vai dzīvnieku pasaku elementi). Jāatzīst, ka visu šo tautu pasakām ir daudz kas kopīgs, pat līdzīgi sižeti un tēli, varoņu riciba un situācijas. Šī līdzība izskaidrojama ar to, ka daļa Birmas tautu ir savstarpēji radniecīgas (birmieši, kareni, čini, kačini, kaji, nagi pieder pie tibetbirmiešu valodu grupas, moni, palauni — pie monkmeru valodu grupas), turklāt lielu ietekmi atstājis budisms, kas te ir visizplatītākā reliģija. Šeit pastāv tā saucamais senču kults. Budisti uzskata, ka cilvēks nepārtraukti pārdzimst (tāpēc nāve nav nekāda traģēdija) un katram jācenšas nodrošināt sev labāku pēcnāves pārdzimšanu. Labais te ir idents ar kārtību, ko nosaka senči. No senču labajiem darbiem atkarīgs dzīvo cilvēku liktenis.

Birmas tautu pasakas: Pieci labi draugi
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://uploadingit.com/file/1ulalqki10e5liwz/Birmas_tautu_pasakas_Pieci_labi_draugi_fb2.zip ;  http://www.mediafire.com/download/booxo2o455pff4q/Birmas_tautu_pasakas_Pieci_labi_draugi_fb2.zip ; http://share.cx.com/FRHrL7

Posted in 1: Bērnu, 2: Citzemju, Z2: Pasakas teikas mīti, ZZ2: 20.gs.(19xx.g.) | Leave a comment

Krāsns un pavards ģimenes mājā. Hugo Bruno Šterns

Grāmatā aplūkota siltuma iegūšana, izplatīšana, siltuma zudumi un to novēršana. Dota krāšņu klasifikācija, pareiza krāsns tipa izvēle, krāsns sildvirsmas aprēķināšana atbilstoši apsildāmās telpas kubatūrai. Satura labākai izpratnei ir dots plašs ilustratīvs materiāls. Grāmata būs neatvietojams palīgs ģimenes māju būvētājiem un katram, kuram ir jāatrisina siltuma ieguves problēma mājā.

Krāsns un pavards ģimenes mājā. Hugo Bruno Šterns
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://uploadingit.com/file/vq11hrqfgevqnoiv/Hugo_Bruno_Sterns_Kkrasns_un_pavards_gimenes_maja_djvu.zip ;  http://www.mediafire.com/download/1mbo8rpgetnzex7/Hugo_Bruno_Sterns_Kkrasns_un_pavards_gimenes_maja_djvu.zip ; http://share.cx.com/6MKXDf

Posted in 2: Latviešu, Z5: Praktiskā literatūra, Zin.: Enerģētika, ZZ2: 20.gs.(19xx.g.) | Leave a comment

Spartaks un citi stāsti. Andrejs Upīts

Andreja Upīša kopoto rakstu 19.sējums, kurā ir apkopoti Lielā Tēvijas kara gadu darbi.

Noveles un stāsti: Varonis un viņa sieva (1941); Speck, Butter und Eier (1941); Vilnīša brauciens uz austrumiem (1941.);  Viesnīca pie Slinicas (1942); Klāvs Brūnis (1942); Rolanda pēctecis (1942); Darba dienests (1943.)

Drāmas: Latviešu partizaņi (1941); Spartaks (1943); Vārnas eglē (1943); Atsvabinātāji (1943); Dziesmotā jūgā (1943); Darba dienests (1944)

Publicistika: Ļeņina piemiņas diena (1942); Kara kalvē (1942); Varoņu laiks (1942); Glabājiet cilvēcību! (1943); Ceļa jūtis (1943); Padomju Latvijas skolas pirmie uzdevumi (1944); Latvju tautas vienība (1944); Pelavas (1942); Atjaunosim «Karogu» (1942); Oktobra revolūcija un literatūra (1942); Atskats un izredzes (I943.); Latvijas padomju literatūra un
māksla evakuacijā (1944)

“Nodibinoties Padomju Latvijai, mēs latviešu mākslinieku un tāpat rakstnieku sastāvā saņēmām maz iepriecinošu pagātnes mantojumu. Kādas lielas lietas varējām sagaidīt no raibā pilsoniski-liberali-nacionalistiski-socialdemokrātiskā maisījuma, kur bez tam bij arī vēl «vadoņa» aphimnotāji un tādi, kas izdzīvojuši cauri visādus režimus un visos tajos pratuši
sajusties labi?

Bet Rakstnieku savienībā mēs viņiem sacījām apmēram tā: Lai paliek pagātne un viņas vecie norēķini, mēs pārvelkami tiem strīpu pāri. Mēģiniet pieradināties jaunajiem apstākļiem, ja jūs to varat! Mēģiniet strādāt, — sociālistiskās mākslas vēriens ir tik plašs kā uzplūdusi pavasara straume, kas dažkārt aizrauj līdzi arī sīkas nomaļu attekas.

Un tiešām, arī daži pilsoniskie rakstnieki mēģināja strādāt līdzi, sevi neviltodami un nepūlēdamies būt īstāki, nekā tas viņiem patlaban bij iespējams. Citi skatījās un vēroja, svēra un meklēja skaidrību, bez kuras viņu sirdsapziņa neļāva ķerties pie darba. Tās bij divas kategorijas godīgu ļaužu, neviens pirmajai neko nepārmetīs tāpēc, ka tā tiecās runāt, ne otrai to, ka tā pagaidām klusēja.

Bet bij tur arī trešās nošķiras darboņi. Padomju iekārta ari viņiem kā kulturas darbiniekiem tāpat bij garantējusi personas neaizskaramību, ko viņi izmantoja saviem īpašiem nolūkiem. Šie degradētie mākslas un literatūras aizsargi kabatās apslēptām dūrēm ložņāja ap stūriem, īgni vērodami rosīgās jaunās dzīves ritumu Latvijā, sagājās savos intimos pulciņos un čukstējās, apspriezdami, no kurienes patlaban varētu cerēt glābiņu no «boļševiku terora». Sociālisms apdraudēja viņu «neatkarību» un privāto iniciativu, tāpat kā tā Padomju valstī bij radikali izskausta visiem tēvijas lielajiem komersantiem, banku direktoriem, valūtas
spekulantiem un kaktu advokatiem.

Piespiesti uz laiku dzimteni atstāt, mēs vēl lāgā nebijām pāri Latvijas robežai, kad šie vīri jau manījās atnest radiofonā savas slepus pierakstītās burtnīcas un raidīja mums pakaļ savas lamas un lāstus. Protams, mums šie kaķa lāsti kaitēt nevarēja, bet raidītāji paši cereja izpelnīties ievērību un atzinību fašistu, atgriezušos baronu un viņu ģeneralisko latvisko sulaiņu acīs. Droši ticams, ka sava alga tiem ari neizpaliks.”

Spartaks un citi stāsti. Andrejs Upīts
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://uploadingit.com/file/7dq7p7gqiapahzlb/Andrejs_Upits_Spartaks_un_citi_stasti_fb2.zip ;  http://www.mediafire.com/download/98vubxic4bijh4e/Andrejs_Upits_Spartaks_un_citi_stasti_fb2.zip ; http://share.cx.com/4dP7wz

Posted in 2: Latviešu, Z6: Stāsti un romāni, ZZ2: 20.gs.(19xx.g.), ZZZ: Andrejs Upīts | Leave a comment

Fantazētāj. Nikolajs Nosovs

Kurš gan no bērniem nav iedomājies sevi pašu neparastāko notikumu centrā, un vienā mirklī no smilšu kastes nokļūt brīnišķīgu piedzīvojumu pasaulē. Nikolaja Nosova stāsti jaunākā skolas vecuma bērniem: Fantazētāji. Telefons. Brīnumsvecītes.

Fantazētāji. Nikolajs Nosovs
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://uploadingit.com/file/aydksxcje9eu8hno/Nikolajs_Nosovs_Fantazetaji_fb2.zip ; http://www.mediafire.com/download/fcea86kwq311xrg/Nikolajs_Nosovs_Fantazetaji_fb2.zip ; http://share.cx.com/VHLMGt

Posted in 1: Bērnu, 2: Citzemju, 4: Literārās pasakas, Z6: Stāsti un romāni, ZZ2: 20.gs.(19xx.g.) | Leave a comment

Svešinieks. Freds Bodsvorts

Romānā “Svešinieks” Freds Bodsvorts atklāj, cik spēcīgs ir dzimtās vietas, dzimto māju aicinājums. Autors stāsta par indiāņu meiteni Kanīnu, kura iepazinusi civilizāciju vairāk par saviem tautasbrāļiem, turklāt iemīlējusi baltādainu jaunekli. Vai viņa spēs atteikties no savas tautas un iekļauties balto pasaulē? Vai Rorijs – students no Kanādas – pārkāps aizspriedumiem, spēs ziedot karjeru un apprecēs indiānieti?

Freds Bodsvorts (1918) ir kanādiešu rakstnieks, žurnālists un dabas aizsardzības aktīvists. Viņa darbi saviļņojuši lasītājus visā pasaulē, tie atklāj mīlestības un līdzcietības pilnu skatījumu uz cilvēku un dabas līdzāspastāvēšanu.

Svešinieks. Freds Bodsvorts
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://uploadingit.com/file/l3zhcqpxvrrqc9x5/Freds_Bodsvorts_Svesinieks_fb2_doc.zip ; http://www.mediafire.com/download/jbcu4wuedr0c1h1/Freds_Bodsvorts_Svesinieks_fb2_doc.zip ; http://share.cx.com/Y5MLJF

Posted in 2: Citzemju, 4: Stāsti par dabu, Z6: Stāsti un romāni, ZZ2: 20.gs.(19xx.g.) | Leave a comment

Kapenēs šovakar dejas. Irma Markopa

Grāmata veltīta Kazdangai, klasesbiedriem un visiem tiem, kas šai vietā iemīlējušies.  Kazdanga dzejniecei I. Markopai esot īpaši tuva, jo šeit pavadīta viņas bērnība un skolas gadi. Grāmatā attēlots posms, kad rakstniece 1957. gadā uzsākusi mācības Kazdangas Lauksaimniecības tehnikumā, kur mācījusies turpmākos četrus gadus. Daloties pārdomās par grāmatas tapšanu, autore apcer arī kādu zīmīgu notikumu, kas spilgti raksturo to, kāpēc grāmatai dots tieši tāds nosaukums. Visiem audzēkņiem, kas bija sabraukuši Kazdangā mācīties, paziņots – kapenēs notiks iepazīšanās pasākums un dejas. Padomju laikā pagrabā, kur senos laikos atradušies barona Manteifeļa dzimtas sarkofāgi, turēts ledus. Bet virs tā izveidota grīda, uz kuras rīkoti dažādi sporta un kultūras sarīkojumi, svinēti Jāņi. “Spēlēja bumbu, arī dejas notika, izlaiduma svinīgie sarīkojumi, viesizrādes,” uzskaita grāmatas autore. Viņa atzīst, ka mistiskais Manteifeļa gars bijis kā līdzgaitnieks visam mācību laikā notiekošajam, un par grāmatas sarakstīšanu I. Markopa sapņojusi jau sen.

Kapenēs šovakar dejas. Irma Markopa
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://uploadingit.com/file/6aic5z3hzwazkydq/Irma_Markopa_Kapen%C4%93s_%C5%A1ovakar_dejas_pdf.zip ; http://share.cx.com/n9v3vd

Posted in 2: Latviešu, 4: Biogrāfiski, Z4: Stāstījumi atstāsti biogrāfijas, ZZ1: 21.gs.(20xx.g.) | Leave a comment

Radiotehnika. Ivans Žerebcovs

Sarakstot šo grāmatu autors iecerējis populāri un saprotami iztirzāt modernās (1968) radiotehnikas pamatus. Grāmata domāta lasītājam ar 11 klašu vispārējo izglītību (Padomju kvalitātes, protams, kas ir daudzkārt augstāka kā “brīvās” Latvijas vidusskolas izglītība), kurš zina vispārējās elektrotehnikas pamatus. Grāmatas saturs uzskatāms par radiotehnikas pamatu pirmo pakāpi, tāpēc tajā nav ietverti tādi speciāli jautājumi kā televīzija, skaņu ieraksti, radiolokācija, radionavigācija, radiotālvadība, radiotehnikas metožu izmantošana tautsaimniecībā un citi jautājumi.

Radiotehnika. Ivans Žerebcovs
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://uploadingit.com/file/n5ljpsi5c7xzbeuz/Ivans_Zerebcovs_Radiotehnika_1968_djvu.zip ; http://share.cx.com/Jx4ntg

Posted in 2: Citzemju, Z7: Mācību, Zin.: Elektrotehnika, ZZ2: 20.gs.(19xx.g.) | Leave a comment

Slepkavības un sazvērestības. Rodnijs Kāsledens

Kā tika nogalināts Jūlijs Cēzars, vai viņa pēdējie vaidi patiesi bija: “Arī tu Brut?’” Kas patiesībā bija Marija Magdalēna, kas un kāpēc viņu apvainoja netiklībā? Kapēc tika noslepkavots franču revolucionārs Žans Pols Marats, kāds bija viņa slepkavas Šarlotes Kordē liktenis? Kas un kāpēc nogalināja caru Pāvilu I? Ck daudz taisnības ir populārajā stāstā pat Rasputina slepkavību, vai to patiesi organizēja britu izlūkdienests? Vai kādam Romanovu ģimenes loceklim izdevās izdzīvot boļševiku sarīkotajā slaktiņā? Kam bija izdevīga Džona Kenedija, Ulova Palmes un Ichāka Rabīna nāve?

Uz šiem ur daudziem citiem jautājumiem jūs saņemsiet atbildes britu pētnieka Rodnija Kāsledena (1945) grāmatā. Līdzās daudzajiem slepkavību un sazvērestību izklāstiem autors risina arī jautājumu par slepkavu un sazvērnieku rīcības motivāciju. Daži bijuši emociju pārņemti nelīdzsvaroti cilvēki, citi politiskie ekstrēmisti, nežēlīgi egoisti, bet daži vienkārši vēlējās kļūt slaveni. Taču visos gadījumos slepkavības un sazvērestības lika
nodrebēt pasaulei. Tās ir galvenie draudi stabilitātei un tā tas ir bijis vienmēr.

Slepkavības un sazvērestības.Rodnijs Kāsledens
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://uploadingit.com/file/dyjkhaymkj6lkkfj/Rodnijs_Kasledens_Slepkavibas_un_sazverestibas_fb2.zip ;  http://www.mediafire.com/download/dkfgov6venbq3cm/Rodnijs_Kasledens_Slepkavibas_un_sazverestibas_fb2.zip ; http://share.cx.com/m2bsgx

Posted in 2: Citzemju, Z4: Stāstījumi atstāsti biogrāfijas, Zin.: Vēsture, ZZ2: 20.gs.(19xx.g.) | Leave a comment

Miču-mačs. Pēteris Ēteris

P.Ēteris (Kārlis Sausnītis) savā 1963.gadā iznākušajā feļetonu krājumā humoristiskā un satīriskā skatījumā apraksta dažādas sadzīves parādības, ikdienā novērotas cilvēku vājības un trūkumus, kas būtu novēršami, lai tie netraucētu mūsu dzīves virzīšanos uz priekšu.

Miču-mačs. Pēteris Ēteris
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://uploadingit.com/file/z3tvpmpheemdm4mv/Peteris_Eteris_Micu_Macs_fb2.zip ; http://share.cx.com/RJsZXf

Posted in 2: Latviešu, 3: Klasika, Z9: Nekategorizēts, ZZ2: 20.gs.(19xx.g.) | Leave a comment

Galapagu salas. Kurts Vonnegūts

Galapagu salas (1985), šķiet, ir labākais, ko Vonnegūts sarakstījis astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados. Romāns radās pēc tam, kad pats autors apmeklēja Galapagu salas. Taču īstenībā reālās Galapagu salas ar savām iguānām, milzu bruņurupučiem un citiem dabas brīnumiem nepavisam nav svarīgas. Šis no pasaules izolētais nostūris jau kļuvis par metaforu. Savulaik tur pabija Darvins, gūdams iespaidus, kas viņu uzvedināja uz sugu izcelšanās un evolūcijas teorijas radīšanu, t. i., priekšstats par dzīvības un tātad arī cilvēka evolūciju cieši saistīts ar Galapagu salām. Vonneguts loģiski turpina šo metaforu, Galapagu salas saistīdams arī ar cilvēces galu.

Kur Vonnegūts, tur uzreiz lielāka vai mazāka apokalipse. Šoreiz – liela: mirst visa pasaule. Tas gan nenotiek vienā rāvienā kā Kaķa šūpulī. Galapagu salās civilizācija rāmi laižas dibenā bez īpaša trokšņa un elegances: krīzes, kari, sērgas – klasiskais antiutopistu komplekts. Taču pasaules gals šoreiz Vonnegūtu neko īpaši neinteresē. Daudz lielāka uzmanība tiek pievērsta jaunās pasaules dzimšanai. Proti, cilvēki, kuriem autors uzticējis dzīvības turpinātāju lomu, ar tūristu kuģi dodas uz Galapagu salām.

Galapagu salas. Kurts Vonnegūts
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://uploadingit.com/file/8daamcm3f42a5pq0/Kurts_Vonneguts_Galapagu_salas_doc.zip ; http://www.mediafire.com/download/eeexb2km8aimaub/Kurts_Vonneguts_Galapagu_salas_doc.zip ; http://share.cx.com/hFGRTq

Posted in 2: Citzemju, 4: Fantastika, Z6: Stāsti un romāni, ZZ2: 20.gs.(19xx.g.), ZZZ: Kurts Vonnegūts | Leave a comment

Laikatrīce. Kurts Vonnegūts

“Stāstu idejas es tikai īsi pierakstu, piedēvēju savam alter ego Kilgoram Trautam un iebāžu romānā”, tā norāda pats autors, kuram 2003. gadā jau apritēja 81 gads. Laikatrīce ir pēkšņs atklupiens laikatelpā, kas lika visiem un un visam vēlreiz darīt tieši to pašu, ko tie darījuši uz labu vai uz ļaunu, pēdējās desmitgades laikā…Ir notikusi laikatrīce, kas cilvēkus no 2001. gada aizvedusi atpakaļ uz 1991. Cilvēkiem būs jāizdzīvo šos desmit gadus atkārtoti, bez iespējas izmainīt savu dzīvi.

Laikatrīce. Kurts Vonnegūts
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://uploadingit.com/file/gc2jfblypy4jbogb/Kurts_Vonneguts_Laikatrice_doc.zip ; http://www.mediafire.com/download/rktbdq14tb3egh1/Kurts_Vonneguts_Laikatrice_doc.zip  ; http://share.cx.com/H2NStd

Posted in 2: Citzemju, 4: Fantastika, Z6: Stāsti un romāni, ZZ2: 20.gs.(19xx.g.), ZZZ: Kurts Vonnegūts | Leave a comment

Līķu Pēteris. Kaķa šūpulis. Kurts Vonnegūts

Kaķa šūpulis ASV publicēts 1963. gadā – laikā, kad pasaule un literatūra bija, neteiksim, jaunāka, bet vismaz citāda. Jautrais niknums un labdabīgā agresija, ar kādu romāns rakstīts, mūslaikos ir pagalam reti sastopama manta. Gluži tāpat kā kaut kur fonā nojaušamās gaišās ilūzijas, ka īstenībā cilvēce nemaz tik stulba nav, lai apokaliptiskā manierē darītu sev galu. Īstenībā par Kaķa šūpuli maz kas sakāms – romāns liekams visaugstākajos plauktos.

Līķu Pēteri no Kaķa šūpuļa šķir turpat 20 gadu. It kā „tas pats” Vonnegūts, bet – jau savā norieta posmā. Stāstītājs ir kāds neveiksminieks, kurš iesaukts par Līķu Pēteri (šādi Jānis Elsbergs latviskojis būtībā netulkojamo virsrakstu Deadeye Dick), jo bērnībā viņam nejauši gadījies nošaut kādu sievieti. Romānu apdzīvo visādi dīvaiņi, savādnieki un apsēstie.

Tāds tipiski vonnegūtisks paradokss, kas liekas īsti iederīgs cilvēces stulbuma vēsturē: Līķu Pēteris netīšām nogalē vienu sievieti, kļūst par sabiedrības autsaideru un visu mūžu staipa līdzi atmiņas par šo nodarījumu, bet militāristi tikpat nejauši nogalē 100 000 ļaužu – un no tā viņiem ne silts, ne auksts. Vārdu sakot, Līķu Pēterī ir viss, kā jau Vonnegūta prozā tam pienāktos būt. Un tomēr – ja romānu salīdzina ar viņa sešdesmitajos gados rakstīto prozu, jūtams, ka kaut kas vārdos īsti neformulējams, bet noteikti ļoti būtisks ir pagaisis. Var jau būt, ka labdabīgo agresiju un aizrautību aizstājis tāds kā drūms fatālisms. Apmēram
pēc šāda principa: viss notiek un notiks tieši tāpat, kā noticis līdz šim, un neko tur labot nevar.

Līķu Pēteris. Kaķa šūpulis. Kurts Vonnegūts
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā: http://uploadingit.com/file/bmhur1uwnbqkyxks/Kurts_Vonneguts_Liku_Peteris_Kaka_supulis_doc.zip ; http://www.mediafire.com/download/l12kj2byivqbkpc/Kurts_Vonneguts_Liku_Peteris_Kaka
_supulis_doc.zip ; http://share.cx.com/ZWfKfy

Posted in 2: Citzemju, 4: Fantastika, Z6: Stāsti un romāni, ZZ2: 20.gs.(19xx.g.), ZZZ: Kurts Vonnegūts | Leave a comment

Malaszemes hronikas (1.triloģija). Pols Stjuarts

1. Viņpus dziļā meža.
Zarēnu, kas, tikko piedzimis, tiek pamests briesmu pilnajā Dziļajā mežā, uzaudzina meža troļļu ģimene. Kādā naktī Zarēns izdara to, ko neviens meža trollis agrāk nav darījis, – viņš noiet no takas. Sākas elpu aizraujošais Zarēna piedzīvojumu ceļš cauri goblinu un alu dūkņu, asinskāru zvēru un gaļēdāju koku murgainajai pasaulei…

2. Vētras dzinējs.
Zarēns nonāk uz gaisa pirātu kuģa klāja – Viņu mērķis ir savākt vētrasfraksu – vērtīgu vielu, kas rodas Vētras centrā tajā brīdī, kad tā atbrīvo vislielāko lādiņu. Un vienīgi tāds kuģis kā Vētrasdzinējs varētu uzdrīkstēties iekļūt Vētras iekšienē.

3.Pusnakts pār Sanktafraksu.
Tālu no Malaszemes briest varena vētra.Tās ceļā atrodas Sanktafraksa lieliska pilsēta, kas uzcelta uz lidojošas klints. Tikai Zarēns jauns debesu pirātu kapteinis, kas uzdrīkstējies šķērsot robežu, zina par draudošajām briesmām. Taču bīstamais ceļojums iznīcina viņa debesu kuģi, aizsviež komandu tālu Dziļajā mežā un laupa Zarēnam atminu…

Malaszemes hronikas (1.triloģija). Pols Stjuarts
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā: http://uploadingit.com/file/zgdc9kjpacygcq7w/Pols_Stjuarts_Malaszemes_hronikas_1_trilogija_fb2.zip ; http://share.cx.com/JY4X33

Posted in 2: Citzemju, 4: Fentezi, Z2: Pasakas teikas mīti, ZZ2: 20.gs.(19xx.g.) | Leave a comment

Neatliekamā medicīniskā palīdzība traumu guvušam pacientam. Slimnīcas etaps. Jānis Vilmanis

Mācību materiāla mērķis ir sniegt koncentrētu informāciju par visbiežāk sastopamajām traumām pieaugušajiem, kā ari traumu īpatnībām bērniem, to diagnostiku, neatliekamo medicīnisko palīdzību un ārstēšanas taktiku uzņemšanas nodaļā, kā arī agrīnā slimnīcas etapā. Par pamatu mācību materiālam izmantotas Amerikas ķirurgu Koledžas izstrādātās starptautiskās vadlīnijas Traumas pacienta aprūpei neatliekamās palīdzības etapā, kā arī
Daiņa Krieviņa redakcijā izdotā grāmata „Neatliekamā medicīniskā palīdzība. Traumas”. Mācību materiāls domāts uzņemšanu nodaļu personālam, kā arī slimnīcu personālam, kas ikdienā sastopas ar traumas pacientiem savās darba vietās.

Neatliekamā medicīniskā palīdzība traumu guvušam pacientam. Slimnīcas etaps. Jānis Vilmanis
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://uploadingit.com/file/t2cfaqrmzcbfjac9/Janis_Vilmanis_Neatliekama_mediciniska_palidziba_traumu_guvusam_pacientam_doc.zip ; http://www.mediafire.com/download/238d470m90f31ak/Janis_Vilmanis_Neatliekama_medi
ciniska_palidziba_traumu_guvusam_pacientam_doc.zip ; http://share.cx.com/X8KFVb

Posted in 2: Latviešu, Z7: Mācību, Zin.: Medicīna, ZZ1: 21.gs.(20xx.g.) | Leave a comment

Rets Batlers. Džūlija Hilpatrika

Aleksandras Riplijas romāna “Skārleta” turpinājums. Skārletas O’Haras un Reta Batlera pret­runīgo raksturu cīņa turpinās, mijoties ar īsā­kiem vai ilgākiem saskaņas brīžiem ģimenē. Tomēr ari šai laimei pienāk gals līdz ar kādu liktenīgu kuģa avāriju, kurā Skārletai ar dēlu un jaunāko meitu izdodas izglābties, bet Rets dzīvo vidū nav atrodams. Reta pazu­šana nozīmē vēl vienu pārbaudījumu Skār­letas nelokāmajai gribai un raksturam, jo vienai jāuzņemas rūpes par ģimeni. Viņas iekšējais spēks un no īru senčiem mantotais skaistums pievelk daudzus vīriešus, un tas ir vēl viens pārbaudījums Skārletas izturībai. Tomēr viņa tos visus atraida, arvien vēl gaida… gaida brīnumainā kārtā atgriežamies Retu.

Rets Batlers. Džūlija Hilpatrika
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://uploadingit.com/file/ct4obdsf0uyh6jas/Dzulija_Hilpatrika_Rets%20Batlers_fb2.zip ;
http://www.mediafire.com/download/212c6p9og4u5qt5/Dzulija_Hilpatrika_Rets_Batlers_fb2.zip ; http://share.cx.com/fXTQHb

Posted in 2: Citzemju, 4: Lubene, Z6: Stāsti un romāni, ZZ2: 20.gs.(19xx.g.) | Leave a comment

Skārleta. Aleksandra Riplija

Amerikāņu rakstniece Aleksandra Riplija (1934-2004) ir vairāku romānu un filmu scenāriju autore, tomēr pasaules slavu viņa iemantoja, uzrakstot romānu “Skārleta”, turpinājumu Margaretas Mičelas slavenajam darbam “Vējiem līdzi”. Tāpat kā Skārleta O’Hāra, arī Aleksandra Riplija bijusi īsta dienvidniece. Varbūt tieši tāpēc viņa varēja tik pārliecinoši iejusties savas varones tēlā.

Romāns “Skārleta” sniedz lielisku iespēju atkal atgriezties Tarā, sastapties ar Skārletu un Retu Batleru un vēlreiz izbaudīt lielisko mīlas stāstu. Skārleta Aleksandras Riplijas romānā, runājot Reta viņas mūža mīlestības vārdiem -, no brīnišķīgas jaunas meitenes kļūst par brīnišķīgu pieaugušu sievieti.

Šīs grāmatas iznākšana radīja sensāciju: tās pirmpublicējums tika izpārdots ļoti īsā laikā, pārspējot visus pārdošanas rekordus.

Skārleta. Aleksandra Riplija
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://uploadingit.com/file/fjn4xgfptl2qpwkh/Aleksandra_Riplija_Skarleta_fb2.zip ;  http://www.mediafire.com/download/yc1g4o6n0fow17y/Aleksandra_Riplija_Skarleta_fb2.zip  ; http://share.cx.com/ksVVY6

Posted in 2: Citzemju, 3: Dižpārdoklis, 4: Lubene, Z6: Stāsti un romāni, ZZ2: 20.gs.(19xx.g.) | Leave a comment

Vējiem līdzi. Margareta Mičela

Amerikāņu rakstniece Margareta Mičela (1900-1949) romānā «Vējiem līdzi» (1936) ar lielu māksliniecisku spēku attēlojusi vienu no sarežģītākajiem laikposmiem ASV vēsturē—Pilsoņu kara (1861-1865) gadus un tiem sekojošo Rekonstrukciju. Saistošajā sižeta risinājumā ietverta asi sociāla problēma — cil­vēka vērtība pasaulē, kurā viss pakļauts pirkšanas — pārdošanas principam.

Vējiem līdzi. Margareta Mičela
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://uploadingit.com/file/jcvpu16moii2slyp/Margareta_Micela_Vejiem_lidzi_fb2.zip ; http://www.mediafire.com/download/imhbzfxmf1skxue/Margareta_Micela_Vejiem_lidzi_fb2.zip ; http://share.cx.com/LvbMzm

Posted in 2: Citzemju, 3: Klasika, 4: Lubene, Z6: Stāsti un romāni, ZZ2: 20.gs.(19xx.g.) | Leave a comment

Ļeņinisma jautājumi. Josifs Staļins

Josifs Staļins ir viens no izcilākajiem 20.gadsimta politiķiem, pateicoties kura ģeniālajām spējām pasaules un pilsoņu karā sagrauta, no visām pusēm naidīgu valstu ielenkta un izolēta agrāra valsts kļuva par industriālu lielvalsti, uzvarēja nežēlīgā pasaules karā, triecientempos atjaunoja kara sagrauto saimniecību un infrastruktūru, rekordīsā laikā radīja kodolindustriju un panāca nepieredzētus sociālus sasniegumus. Staļins praktiski pierādīja socialistiskas pieejas un darba organizācijas ievērojamu pārākumu par kapitālistisko. Un tieši tapēc pēc viņa nāves visas pasaules nelieši apmeloja un samazgam aplēja gan pašu Staļinu personiski, gan arī viņa veikumu, un to viņi turpina darīt līdz pat šai dienai.

Dīvaina kārtā par vienu no galvenajiem Staļina aizstavjiem kļuva viens no kvēlakajiem komunisma ienaidniekiem sers Vinstons Čērčils, kurš ļoti labi pazina Staļinu personiski.. Laikā ,kad pēc Hruščova apmelojumiem, visā pasaulē sākās spēcīgas Staļina apmelošanas kampaņas, Čērčils publiski aizstāvēja Staļinu, nosaucot to par ģēniju un savas valsts patriotu. Patiesā aristokrātiskā garā (kurā ietilpst tāda mūsdienās reti sastopama īpašība ka goda sajūta) audzinātais Čērčils uzskatīja par savu pienākumu publiski distancēties no meļiem un bezgožiem, kas aplej samazgām dižu personību, neskatoties pat uz to, ka šī personība bija Čerčila pretinieks un viņa valsts, kuras kvēls patriots viņs bija, ienaidnieks.

Grāmatā “Ļeņinisma jautājumi“ ir apkopoti nozīmīgākie Staļina raksti un uzstāšanās. Grāmata var būt interesanta visiem, kuri paši personiski vēlas iepazīties ar Staļina publiskajiem izteikumiem, vēstures interesentiem, politologiem, filozofiem, sociologiem un katram savu redzesloku paplašinat gribošam pilsonim. Grāmata dod ieskatu gan marksismā-ļeņinisma, gan arī trockismā un no tās ir labi redzams kādā veidā Staļins atmaskoja trockistu un citus Padomju valsts nodevējs. Gramata ir viegli lasāma, jo Staļins, atšķirība no Leņina, kura darbi bija teorētiski pilnīgi, bet grūti uztverami, ļoti labi prata izteikties vienkārši un plašam cilvēku lokam saprotami. Staļins spēja paveikt to ko paveica lielā mērā pateicoties savām pareizticīgo seminārija iegūtajām zināšanām. Viņs tika izslēgts no seminārijas pēdējā kursa, kad gandrīz jau to bija pabeidzis. Pēc būtības Staļins bija mācītājs un kā tāds viņš iekaroja cilvēku sirdis, pakļāva to prātus un ievirzīja pat vislielākos grēciniekus pietiekami pozitīvā gultnē, bet kā marksisma-ļeņinisma revolucionārs viņš stingru roku sodīja tās nepaklausīgās un savus grēkus nožēlot nevēlošās avis, kuras spēj eksistet tikai uz citu nelaimes rēkina. Tas ir tas, ko neizbēgami agri vai vēlu nāksies izdarīt arī šodienas netikumu un neliešu uzdzīves pārņemtajā pasaulē.

Ļeņinisma jautājumi. Josifs Staļins

Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:

http://uploadingit.com/file/cnzugibtfoseonui/Josifs_Stalins_Leninisma_jautajumi_pdf.zip ; http://www.mediafire.com/download/8nzt289eqh5w9bj/Josifs_Stalins_Leninisma_jautajumi_pdf.zip ; http://share.cx.com/R3gmXZ

Posted in 2: Citzemju, 3: Klasika, Z3: Filozofija reliģija mistika, Zin.: Politika, ZZ2: 20.gs.(19xx.g.) | 1 Comment

Grāmata vecākiem. Antons Makarenko

Izcilā pedagoga Antona Makarenko (1888-1939) 1937.gadā izdotā grāmata.

Jautājumi par audzināšanu ģimenē pieder pie visgrūtākajiem un vismazāk noskaidrotajiem pedagoģijas jautājumiem. Ģimenes pedagoģiju var celt uz racionāliem pamatiem tikai tad, ja pavisam konkrēti ievēro katras ģimenes īpatnības. Tieši ģimenē, kur runa var būt tikai par individuālu pieeju bērnam (pat daudzbērnu ģimenē), ir nepieciešama liela iedziļināšanās spēja un atjautība vienu vai otru audzināšanas metodu izvēlē. Te nekādā ziņā nav pieļaujami standarti, universālas receptes, sastindzis šablons. Nav un nevar būt tādu vispārīgu pedagoģisku norādījumu, kas būtu domāti visiem audzināšanas gadījumiem ģimenē. Uzstādamies pret dogmatisko audzināšanu, mēs tajā pašā laikā aizstāvam dialektisko, konkrēto audzināšanu. «Katrai ģimenei ir raksturīga dzīves un dzīves apstākļu savdabība, katrai ģimenei patstāvīgi jāatrisina daudzi pedagoģijas uzdevumi, nevis lietojot šim nolūkam gatavas, no citurienes ņemtas receptes, bet gan balstoties uz morāles vispārīgo principu sistēmu,» saka Antons Semjonovičs Makarenko.

Pedagoģijas dialektikas būtība jautājumos par audzināšanu ģimenē ir tā, ka vecākiem bērna audzināšanas uzdevumi jāatrisina patstāvīgi, ievērojot pašu vecāku radītos dzīves apstākļus,ievērojot bērnu individuālās īpatnības. Ģimenes audzināšanas uzdevumi jāpakļauj svarīgākajam sabiedriskajam mērķim — aktivu un apzinīgu sabiedrības locekļu izaudzināšanai.

Grāmata vecākiem. Antons Makarenko
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://uploadingit.com/file/ck3r6cns2xxowz3h/Antons_Makarenko_Gramata_vecakiem_pdf.zip ; http://www.mediafire.com/download/2vm9jcty31w4z6y/Antons_Makarenko_Gramata_vecakiem_pdf.zip ; http://share.cx.com/NB8bzw

Posted in 2: Citzemju, 3: Klasika, Z1: Zinātniski populārzinātniski, Zin.: Psiholoģija, ZZ2: 20.gs.(19xx.g.) | Leave a comment

Jauno laiku vēsture (8.klasei). Aleksejs Jefimovs

Laba Padomju laiku Jauno laiku vēstures mācību grāmata 8.klasei.

Jauno laiku vēsture (8.klasei). Aleksejs Jefimovs
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://uploadingit.com/file/4gobg01ct3zsssig/Alekseis_Jefimovs_Jauno_laiku_vesture_pdf.zip ; http://www.mediafire.com/download/1vwj7nrspqf9apk/Alekseis_Jefimovs_Jauno_laiku_vesture_pdf.zip ; http://share.cx.com/wTPWvY

Posted in 1: Jauniešu, 2: Citzemju, Z7: Mācību, Zin.: Vēsture, ZZ2: 20.gs.(19xx.g.) | Leave a comment

Karš un miers. Ļevs Tolstojs

Epopeja «Karš un miers» (1863—1869) ir viens no izcilākajiem daiļdarbiem krievu un pasaules literatūrā. Ļevs Tolstojs tajā attēlojis plašu Krievijas sabiedrības dzīves ainu laikposmā no 1805. gada līdz 1820. gadam. Romāna centrā — līdz tam laikam neuzvaramās Napoleona armijas sagrāve 1812. gadā. Kara tēma un kauju skati organiski savijušies ar daudzplānaino aizmugures dzīves tēlojumu. Uz vēsturisko notikumu fona sniegta trīs muižnieku ģimeņu — Rostovu, Bolkonsku un Bezuhovu dzīves hronika. Līdzās izdomātiem varoņiem attēlotas vēsturiskas personības — Kutuzovs, Napoleons u. c. Rakstnieks romānā parādījis 1812. gada  kara tautisko raksturu. Tulkojusi Anna Sakse.

Karš un miers. Ļevs Tolstojs
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://uploadingit.com/file/6qufd6ayrvxv4vwe/Levs_Tolstojs_Kars_un_miers_fb2.zip ; http://www.mediafire.com/download/3w2pwdt4akd25cj/Levs_Tolstojs_Kars_un_miers_fb2.zip ; http://share.cx.com/nH4h3v

Posted in 2: Citzemju, 3: Klasika, 4: Vēsturiski romāni, Z6: Stāsti un romāni, ZZ3: 19.gs.(18xx.g.), ZZZ: Ļevs Tolstojs | Leave a comment

Mūsdienu medicīna cīņā ar depresiju. Imants Eglītis

Talantīgākais vēlīno Padomju laiku un arī pēcpadomju Latvijas psihiatrs Imants Eglītis savā 1981.gada darbā īsumā apraksta izplatītāko psihisko slimību – depresiju. Šis darbs ir īpaši aktuāls joprojām, jo Latvijā valdošais mežonīgais kapitālisms un vispārējā sabiedrības lejupslīde, kas ir skārusi arī psihiatrijas nozari, ir palielinājusi depresijas slimnieku skaitu. Pie tam depresijas (un arī citu slimību) slimnieki vairs ne tikai nesaņem centralizētu, profilaktisku palīdzību, bet ir ievērojami apgrūtināta depresijas slimnieku ārstēšana kā tāda. Tā visa rezultāts ir liels skaits nospiestu cilvēku, kuri nav spējīgi veikt nekādu praktisku darbību un liels pašnāvību skaits. Ventspils gadījums, kad māte kopā ar saviem mazgadīgajiem bērniem ieleca no tilta upē, ir viens no pēdējiem uzskatāmākajiem depresijas graujošās ietekmes piemēriem.

“Raksturojot depresiju (lat. depressio – nospiestība, nomāktība), atzīmējams, ka tā ir viena no mūsdienās visbiežāk sastopamajām psihisko slimību izpausmēm un, kā liecina salīdzinošie pētījumi, to skaits pasaulē arvien pieaug. Biežāk nekā agrāk depresijas pavada somatiski – galvenokārt veģetatīvi, un neiroloģiski – traucējumi, tādēļ tās ir grūti diagnosticēt pat tad, ja to dara dažādu specialitāšu ārsti.

Depresiju apskatu sāksim ar tā sauktajām endogēnajām depresijām, kuru rašanās pamatā nav psihi traumējoši ārējie faktori, bet gan kādi vēl nezināmi iekšējie bioloģiskie mehānismi; par tā sauktajām eksogēnajām jeb reaktīvajām depresijām (nomākts garastāvoklis kā adekvāta atbildes reakcija uz nepatīkamiem ārējiem notikumiem) būs runa vēlāk.

Par endogēnas depresijas iespējamību jādomā tajos gadījumos, kad depresija radusies bez jebkāda ārēja cēloņa vai kad pēc kāda nepatīkama notikuma iestājusies neadekvāti smaga nomāktība, vai arī garastāvokļa izmaiņas ir pārāk ilgas.

Par depresiju var spriest gan pēc pacienta izjūtām, kuru dēļ viņš griežas pie ārsta, gan pēc objektīvām pazīmēm, ko ārsts atklāj, tiekoties ar slimnieku ambulatoriski vai stacionārā, pacientu novērojot un ar viņu sarunājoties.

Pacientiem ar dziļu un ilgstošu depresiju ir nomākta, nelaimīga cilvēka poza, seja pauž skumjas, bēdas, fiziskas un psihiskas ciešanas. Pacienta lūpas visbiežāk ir cieši sakniebtas, mutes kaktiņi nolaisti, retāk – mute puspievērta, mēle – aplikta, uzacis – sarauktas, pierē – raksturīga kroka.

Slimnieks ir mazkustīgs, lielāko dienas daļu sēž galvu nodūris, skatās lejup vienā punktā vai kaut kur tālumā, neseko ar acīm apkārt notiekošajam. Bieži pavada laiku, guļot gultā.

Senākie autori apraksta trāpīgu novērojumu – dziļā depresijā pacients it kā neapzināti cenšas aizņemt pēc iespējas mazāk vietas: sēdot tā ceļi ir cieši saspiesti, guļot – slimnieks savelkas čokurā,velk segu uz galvas uz cenšas pievirzīties tuvāk gultas malai.

Runājot slimnieks tikko kustina lāpas, tā ka pat grūti dzirdēt, ko viņš saka. Depresijā cilvēks arvien izskatās vecāks par saviem gadiem.

Slimniekiem raksturojot savu garastāvoklis visos gadījumos kopējs ir minorais tonis, kaut arī stāstījuma detaļas mēdz būt visai atšķirīgas.

Pašsajūtas attēlojums atkarīgs no tā, kā konkrētais pacients prot sevi un savu stāvokli novērtēt un šo vērtējumu izteikt vārdos. Tā, piemēram, cilvēki ar zemu intelektu nereti par savu stāvokli spēj pateikt tikai pāris vispārīgu teikumu (“beigas”, “viss ir slikti”‘}? citi, kas paraduši savās izjūtās sīkāk iedziļināties (reizēm reģistrējot pat pieraksta veidā), kā arī pacienti ar māksliniecisku noslieci un dotībām (literāti, aktieri u.c.) nereti sevi analizē visai niansēti un, aprakstot savu garastāvokli, dažkārt sniedz negaidītas, tēlainas un precīzas detaļas.

Visbiežāk sūdzības par nomāktību, skumjām, bēdām, bezizejasizjūtu, ciešanām, dzīvesprieka un jautrības trūkumu, šaubām, par turpmāko, pilnīgu neticību, ka nākotne varētu nest vēl ko labu, diskomforta izjūtu un nespēju rast mieru, nekur atrast sev vietu (“nekur nav labi ” ; “nekas nav labi ” , “nekad nav labi ” , “nekas nepatīk, visu laiku it kā kaut kā trūktu.. .”). Reizēm pats slimnieks savu garastāvokli apzīmē par “apātiju”, ko subjektīvi pārdzīvo kā kaut ko ļoti nepatīkamu.

Sarunas laikā pacienti parasti atbild gausi, ar pauzēm, tādējādi atklājot domāšanas aizkavējumu, kas, tāpat kā visi pārējie depresijas izpausmes simptomi, var būt vairāk vai mazāk izteikti, attiecīgi – vieglāk vai grūtāk diagnosticējami.

Smagākos gadījumos saruna pat nav iespējama: pacients aktīvi neko nevar pastāstīt, tikko spēj atbildēt uz jautājumiem, pie tam intelektuāli bagāts cilvēks savas atbildes vai spontānu stāstījumu veido ar neparasti īsiem teikumiem, izmantojot nelielu vārdu krājumu, pieļaujot pretrunas izteikumos, kļūdās faktu izklāstā. Та, piemēram, pacients pēkšņi “aizmirst” savu mājas vai darba telefona numuru, adresi, nevar pateikt, kad un kādās slimnīcās ārstējies, kas bijis ārstējošais ārsts, kādi medikamenti lietoti, kuri no tiem stāvokli uzlabojuši,kuri – pasliktinājuši. Visai fragmentāri sniedz ziņas pat par ikdienas darbu un ģimeni.

Šāda ilgākā vai īsākā periodā radusies nespēja koncentrēties, domāt un atcerēties pat nozīmīgus notikumus pacientā rada pārliecību, ka viņam iestājies neatgriezenisks atmiņas zudums (“sākusies skleroze”); patiesībā tas ir pārejošs ideators aizkavējums, t.i.,prognostiski visumā labvēlīgs stāvoklis.

Pat vieglas depresijas gadījumos šādu ideatoru aizkavējumu visās ar domāšanu saistītās izpausmēs vispirms pamana un attiecīgi ilgāk no tā cieš garīgā darba darītāji. Viņi reizēm visai tēlaini stāsta,ka, sākoties aizkavējumam, nav spējuši tikt galā ar elementāriem un ierastiem aprēķiniem (“Neatceros vairs pat mazo reizrēķinu”) , sastādīt dienesta vēstules un atskaites konstruktoriem vairs neienāk prātā oriģināli risinājumi, literāti sūdzas par periodiem., kad “trūkst iedvesmas” un viņi nevar ne tikai uzrakstīt kaut ko savu, bet nevar arī pārtulkot no svešvalodas, ko viņi pilnībā pārvalda; citi darbā pielaiž acīm redzamas kļūdas, kas nav izskaidrojamas ne ar pieredzes, ne kvalifikācijas trūkumu.

Brīvo laiku – pēcpusdienas, brīvdienas, pat garu atvaļinājumu – agrāk pat garīgi ļoti aktīvs cilvēks pavada gandrīz pilnīgā bezdarbībā, gulšņā, sēd pie galda, pasīvi skatās televizorā, pārstāj izskatīt laikrakstus un žurnālus, neklausās radio, neiet viesos un nevēlas pie sevis redzēt nevienu, pat labu draugu ne.

Kaut arī varētu domāt, ka šādā visai tipiskā slimības izpausmes gadījumā to nemaz nevarētu nepamanīt, prakse rāda, ka it īpaši agrīnajās stadijās depresiju pareizi novērtē ļoti reti. Daudz biežāk uzmanīgi darba biedri un ģimenes locekļi uzskata, ka cilvēks ir “tikai pārpūlējies” bet nevis slims , tātad vajadzīga vienīgi atpūta, ne ārstēšanās. Nav reti arī gadījumi, kad slimnieku tur aizdomās par slinkumu, nevēlēšanos strādāt, atsevišķos gadījumos, it īpaši, ja depresijas sākums laika ziņā sakrīt ar kādu maldinošu blakus apstākli, piemēram, eksāmenu sesiju, nogurdinošu darbu, nepatīkamu, ilgstošu komandējumu, slimību novērtē kā simulēšanu (“analīzes normālas, tātad negrib vienkārši izrakstīties no slimnīcas, kas tad te vainas…”)

Vēl grūtāk apkārtējiem diagnosticēt depresiju, ja arī pats slimnieks sevi sauc par sliņķi un liekēdi. (Šāda aplama pašnoniecināšanās,nepareiza sevis vērtēšana rodas slimības ietekmē.) ……………………”

Mūsdienu medicīna cīņā ar depresiju. Imants Eglītis
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://share.cx.com/2qZ87m ; http://uploadingit.com/file/9p3njfdmhpcqb9gl/Imants_Eglitis_Musdienu_medicina_cina_ar_depresiju_pdf.zip ; http://www.mediafire.com/download/l63gxcu6q1n6tb1/Imants_Eglitis_Musdienu_medicina_cina_ar_depresiju_pdf.zip ;

Posted in 2: Latviešu, 3: Klasika, VESELĪBA, Z1: Zinātniski populārzinātniski, Zin.: Psiholoģija, ZZ2: 20.gs.(19xx.g.), ZZZ: Imants Eglītis | Leave a comment

Troļļu zemes “princis”. Rita Broka

Latviešu žurnālistes Ritas Brokas stāstījums par norvēģu pedofilijas tradīcijām no pašas piedzīvotā. 1993.gadā Rita Broka apprecējās ar norvēģi, bijušo karavīru, aktīvu ROTARI kluba dalībnieku, pamatskolas skolotāju Ārni Smogi un aizbrauca dzīvot uz Norvēģiju. 1997.gadā Rita konstatēja, ka viņas vīrs seksuāli izmanto viņu kopējo meitu un griezās policijā. Norvēģijas varasiestāžu rīcība bija dīvaina, pasivitātei mijoties ar vāji maskētu pedofila aizstāvēšanu. Tiesa gala beigās varmāku attaisnoja. Ritai Brokai savā ziņā paveicās, viņai kopā ar bērniem izdevās atgriezties Latvijā – parasti šādos gadījumos Norvēģijā mātēm atņem bērnus. Grāmatā sīki ir aprakstīts gan pašas Ritas gadījums, gan arī Norvēģijas presē aprakstītie gadījumi.

Klīniskā psiholoģes un tiesu psiholoģijas ekspertes Ilze Veitneres recenzija: “Ritas Brokas grāmatā “Troļļu zemes “princis”" ar dokumentālu precizitāti fiksētie notikumi uzrāda pārsteidzošu sakritību seksuālās vardarbības procesa attīstībā. Apbrīnojami vienādi darbojas pedofili Amerikā, Kanādā, Latvijā un Norvēģijā.

Ar spožām aktiera dotībām apveltīts pieaugušais panāk apkārtējo cilvēku uzticību, nodrošina sev neviena netraucētu pieeju mazajam bērnam (Ārne labprāt atlaida māti uz darbu, mācībām, pats pieteicās mazgāt, pārtīt bērnu). Precīzi izskaitļojot riska faktorus, pedofils uzbrūk ar pārmetumiem sievai, kaimiņiem, kuriem varētu rasties aizdomas (uzbrukums – labākā aizsardzība). Pamazām pedofils nonāk pat līdz acīmredzamu faktu noliegumam, apvainojot apkārtējos cilvēkus samaitātībā, sliktās domās utt. Kad vairs nav ko zaudēt, tad pedofils uzliesmo dusmās, kļūst agresīvs, neaprēķināms, sāk atklāti draudēt, šantažēt, nonāk pat līdz slepkavības mēģinājumam. Visbeidzot pedofils liek lietā savus ģimenes locekļus, savus domubiedrus, sabiedrībā ietekmīgus cilvēkus, kuri spēj ietekmēt pat tiesu varu (Norvēģijas tiesas attaisnojošais spriedums).

Notikumu scenārijs ir tipisks un precīzs. Var tikai apbrīnot, cik līdzīgas ir pavedinošās rotaļas ar bērna kratīšanu, kutināšanu, jādelēšanu, ar pieskārieniem bērna erogēnajām zonām. Apbrīnojami vienādi ir bērna gribas pakļaušanas paņēmieni, sava nodarījuma slēpšanas veidi, vainas un atbildības novirzīšana uz citiem, agresijas izpausmes un atriebības plānu realizācija. Šokējoša ir “populāro mītu” dzīvotspēja un izplatība, ar kuru palīdzību pedofili un to aizstāvji cenšas novelt vainu uz cietušajiem, attaisnot sevi, mazināt nodarījuma smagumu (“bērns visu izdomājis, izfantazējis”, “māte bērnu samācījusi”, “bērns pats pavedinoši izturējies”, “bērns pats gribējis, lai ar viņu tā dara”). Visu šo mītu atspēkojumi sen zināmi visā pasaulē un neprasa komentārus.

Nobeigumā gribu izteikt savas izjūtas, lasot R. Brokas dokumentālo vēstījumu. Jutos šokēta par to Norvēģiju, kuru ieraudzīju šajā grāmatā. Līdz šim Norvēģija man saistījās ar Grīgu, Ibsenu, Hamsunu, ar brīnišķīgiem ūdenskritumiem, monumentālām kalnu ainām, ar vīrišķīgiem vikingiem – jūrasbraucējiem, arī ar troļļiem.

Mani satrauca varmākas mātes teiktais: “Tā ir mūsu ģimenes tradīcija, bet kāpēc viņš to sāka darīt ar tik mazu bērnu kā Linda? Ārnem vajadzēja pagaidīt, Linda ir par mazu. Es un manas māsas arī tikām seksuāli izmantotas. Tā ir pieņemts mūsu ģimenē. Kāpēc Ārne tik agri sāka mācīt Lindu?”

Ka bērnu seksuālā izmantošana Norvēģijā, un ne tikai tur, tiek uztverta kā normāla un pieņemama parādība, to apstiprina arī vēl citi fakti šajā grāmatā, un tas liek justies apdraudētiem mums visiem. Ja valstī pedofilu ir daudz un viņi ieņem ietekmīgus amatus, apvienojas un korumpē varu, tad viņi paliek nesodīti. Visatļautības un nesodāmības izjūtas ir ārkārtīgi bīstamas īpašības cilvēkā.”

Troļļu zemes “princis”. Rita Broka
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://share.cx.com/bKLB4d ; http://uploadingit.com/file/wclhkzmqmb9qacjn/Rita_Broka_Trollu_zemes_princis_pdf.zip ; http://www.mediafire.com/download/c7j2y427dsbf6j1/Rita_Broka_Trollu_zemes_princis_pdf.zip

Posted in 2: Latviešu, Z4: Stāstījumi atstāsti biogrāfijas, ZZ1: 21.gs.(20xx.g.) | 2 Comments

Gribu būt māmiņa. Dace Rezeberga

Par labiem vecākiem nepiedzimst, bet mācās par tādiem kļūt. Tāpēc šo grāmatiņu piedāvājam kā padomdevēju un ceļabiedru no pirmajām domām par mazuli un mazuļa ieņemšanas brīža līdz bērna pirmā dzīves gada beigām. Te varēs uzzināt daudz noderīga par bērniņa gaidīšanas laiku, par ikdienas ritma maiņu, par veselīgu uzturu un ieradumiem, medicīnisko palīdzību un izmeklējumiem, kas veicami grūtniecības laikā, par dzemdību norisi un pēcdzemdību laiku, bērniņa zīdīšanu, saskaņu jūsu starpā un tēva lomu, gan mazuli gaidot, gan to jau kopīgi aprūpējot.

Gribu būt māmiņa. Dace Rezeberga
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://share.cx.com/FP3v4H ; http://uploadingit.com/file/bbetbf5pqyfuasrq/Dace_Rezeberga_Gribu_But_Mamina_pdf.zip ; http://www.mediafire.com/download/1vhbyq5d2b279fg/Dace_Rezeberga_Gribu_But_Mamina_pdf.zip

Posted in 2: Latviešu, VESELĪBA, Z1: Zinātniski populārzinātniski, Zin.: Medicīna, ZZ1: 21.gs.(20xx.g.) | Leave a comment

Dželsomīno melu zemē. Džanni Rodāri

Melot ir slikti. To zina pat mazs bērns. Tomēr ir kāda zeme, kurā runāt patiesību ir aizliegts ar likumu. Šajā zemē, lai saskaitītu, ir jāatņem, bet, lai sareizinātu, – jādala. Tā ir itāliešu rakstnieka Džanni Rodāri radītā Melu zeme.

Komunistiski noskaņots itāļu žurnālists Džanni Rodāri (1920-1980), kurš ir plaši pazīstams kā bērnu grāmatu autors, šai darbā bērniem saprotamā valodā apraksta fašistiskās un kapitālistiskās pasaules realitāti, kurā kā viens no efektīvākajiem citu pakļaušanas veidiem ir meli, pie tam bieži vien fundamentāli un primitīvi. Lai gan “Dželsomīno melu zemē” ir sarakstīta 1958.gadā Itālijā, darbs ir jo īpaši aktuāls arī šodien, jo mūsdienu pasaulē tādā vai citādā veidā un pakāpē melo visi – radio, TV, prese, internetizdevumi, politiķi, uzņēmēji, PR un mārketinga speciālisti, rakstnieki, juristi utt. Arī Latvijā. Gribi gūt panākumus – esi gatavs melot. Un nevienu tas vairs neuztrauc, pie meliem visi jau ir pieraduši. Morālā, eksistenciālā, kultūras un no tā visa izrietošā ekonomiskā katastrofa pie kā tas ir novedis un pie kā vēl novedīs ir skaidri redzama jau tagad.

Dželsomīno melu zemē. Džanni Rodāri
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://share.cx.com/48yNYm ; http://uploadingit.com/file/ny5kdmq3vblgvnu9/Dzanni_Rodari_Dzelsomino_melu_zeme_fb2.zip ; http://www.mediafire.com/download/bi2pd1cbf1i4i5c/Dzanni_Rodari_Dzelsomino_melu_zeme_fb2.zip

Posted in 1: Bērnu, 2: Citzemju, 3: Klasika, 4: Literārās pasakas, Z6: Stāsti un romāni, ZZ2: 20.gs.(19xx.g.) | Leave a comment

Stāsts par Hоdžu Nasredinu. Leonīds Solovjovs

Stāstu cikls par gudro Hodžu Nasredinu ir viens no turku (un ne tikai turku) literatūras un folkloras šedevriem. šeit ietverta tautas gudrība un arī cilveku centieni un alkas pēc taisnības un labākas dzīves. Atjautīgais, smejošais un cēlais tautas mīlulis, miera grāvējs, patiesības vēstītājs, stulbu un pērkamu amatpersonu atmaskotājs Hodža Nasredins arī šodien, iespējams, izraisīs dzīvu interesi lasītājos. Vienkārši laba, pozitīva, humoristiska, aizraujoša un dzīvesgudra grāmata.

Stāsts par Hоdžu Nasredinu. Leonīds Solovjovs
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://share.cx.com/vWK9Kj ; http://uploadingit.com/file/jukjhsqv3wqmvyr3/Leonids_Solovjovs_Stasts_par_Hodzu_Nasredinu_fb2.zip ; http://www.mediafire.com/download/n5iujrbuita0brc/Leonids_Solovjovs_Stasts_par_Hodzu_Nasredinu_fb2.zip

Posted in 1: Jauniešu, 2: Citzemju, 3: Klasika, Z6: Stāsti un romāni, ZZ2: 20.gs.(19xx.g.) | Leave a comment

Putras Dauķis. Kārlis Ieviņš

Romāns «Putras Dauķis» (1930) ir viens no labākajiem Kārļa Ieviņa (1888-1977) darbiem. Tajā satīriskā gaismā tēlots Zemgales budzis, viņa izkurtējusī morāle. Tas ir viens no spilgtākajiem pelēkā barona (kapitālista jeb mūsdienu valodā – uzņēmēja) tēliem visā latviešu pirmspadomju literatūrā.

«… kad pēc kara pārbraucu Latvijā, redzēju, ka tas, ko latvietis pats zīmīgi nosaucis par ļurbu, nostājies priekšgalā mūsu lauku dzīvei… Es redzēju, ka agrākā miesta un medus kannas nav vairs mūsu tautas dzīru galdā, bet skābas putras dauķis ar kandžu. Un, jāsaka, riebuma un naida dzīts, es sāku rakstīt savu «Putras Dauķi», jo gribēju dokumentēt, iemiesot vienu no mūsu tautas galvenām sliktām īpašībām. Pēc manām domām, ļurbisms jeb putras dauķisms ir visslik­tākā un riebīgākā īpašība, vilciens mūsu tautas raksturā. Visus pēckara gadus es vēroju ļaužu dzīvi. Un «Putras Dauķī» gribēju atstāt nākošai paaudzei laika tipus, dzīvi ar visu viņas dabisko sulu un mērci.»

«Diemžēl neviens neapzinās, neredz to ļaunumu un sagānījumu, ko mūsu tautas dzīvē, sevišķi uz laukiem, ienes Putras Dauķis. Viņš nospiež visu pagasta garīgo līmeni lejā un nivelē visu savā augstumā. Viņš ir kara, okupācijas un arī pēckara gados ticis priekšgalā, jo inteliģentais, garīgi, morāliski augstāk stāvošais zemnieks ir karā un vēlākos gados nogrūsts pie malas, iznīcināts, aizdzīts svešumā vai arī klusi ierāvies savā kaktā. Un tādēļ Putras Dauķis tagad valda visur… Tas nozīmē, ka cita gara ļaudis visur tiek aizdzīti, izēsti, pie malas nostumti. Un ka visās vietās tiek savilkti priekšgalā pašu gara bērni… Vai ir kāds padomājis, kādu ļaunumu visā mūsu tautas dzīvē ienes Putras Dauķis?».

Diemžēl mūsdienās nekas nav mainījies, un Putras Dauķi kā tarakāni ir salīduši it visur, kur var iedzīvoties un dabūt kādas privilēģijas, un turpina postīt gandrīz jau iznīcināto Latviju.

Putras Dauķis. Kārlis Ieviņš
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://share.cx.com/dYcDjC ; http://uploadingit.com/file/hg3yopjktbpb8baa/Karlis_Ievins_Putras_Daukis_fb2.zip ; http://www.mediafire.com/download/h6q6b9qks61rvwr/Karlis_Ievins_Putras_Daukis_fb2.zip

Posted in 2: Latviešu, 3: Klasika, 4: Politiski romāni, Z6: Stāsti un romāni, ZZ2: 20.gs.(19xx.g.) | Leave a comment

Kaštanka. Antons Čehovs

Kaštanka ir jauna, ruda sunīte ar lapsai līdzīgu purniņu. Kādu dienu viņa dodas pastaigā kopā ar savu saimnieku, galdnieku Luku Aleksadriču, un attopas viena pati uz ielas… Ievērojamā krievu rakstnieka Antona Čehova aizkustinošais stāsts par mazā sunīša gaitām un pārdzīvojumiem pirmoreiz publicēts 1887. gadā un joprojām ir tuvs dažādu paaudžu lasītājiem.

Kaštanka. Antons Čehovs
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://share.cx.com/9vRgSL ; http://uploadingit.com/file/ee71m6zwjermtcc3/Antons_Cehovs_Kastanka_fb2.zip ; http://www.mediafire.com/download/v3d0qn541tgl0b7/Antons_Cehovs_Kastanka_fb2.zip

Posted in 1: Bērnu, 2: Citzemju, 3: Klasika, 4: Stāsti par dabu, Z6: Stāsti un romāni, ZZ3: 19.gs.(18xx.g.) | Leave a comment

Anneles stāsti. Anna Brigadere

Tēlojumi no autobiogrāfiskās triloģijas (“Dievs, daba, darbs” (1926), “Skarbos vējos” (1930), “Akmens sprostā” (1933) ) pirmās un otrās daļas. Sižeta pamatā ir Brigaderes bērnības un agrās jaunības pārdzīvojumi. Galvenais tēls ir mazā Annele, kura triloģijā darbojas no četru līdz sešpadsmit gadu vecumam.

Anna Brigadere dzimusi 1861. gada 1. oktobrī Zemgalē Kalnamuižas pagastā Baļļos. Viņas bērnība ir pagājusi Tērvetē – vienā no skaistākajiem Latvijas novadiem. Rakstnieces tēvs visu mūžu bijis kalps pie saimniekiem. Skolā A. Brigadere gājusi tikai dažus gadus. Sākumā viņa mācījās Kalnamuižas pagastskolā, vēlāk Auces skolā (1871-1875). Pēc tēva nāves (1874) Anna kopā ar māti pārcēlās dzīvot uz Jelgavu pie māsa Līzes. Jau 13 gadu vecumā Brigadere pati sāka sev pelnīt maizi. Jelgavā viņa palīdzēja māsai šuvējas darbā. Vēlāk kopā ar māsas ģimeni pārcēlās uz Ventspili, ap 1880. gadu – uz Rīgu, kur strādāja brāļa Jāņa veikalā par pārdevēju.

No 1882. gada rudens Anna Brigadere dzīvoja Maskavā, strādāja par audzinātāju vācu fabrikanta ģimenē, vēlāk par mājskolotāja Jaroslavļā. Atgriezusies Rīgā, A. Brigadere un pabeidza Reinšes augstākās meiteņu skolas viengadīgos pedagoģiskos kursus, ieguva mājskolotājas tiesības un strādāja par mājskolotāju vācu ģimenēs Rīgā (1885-1897). Pirmo stāstu “Slimnīca” A. Brigadiere sacerēja ap 1893. gadu. 1897. gadā publicēta A. Brigaderes pirmā grāmata – stāsts “Vecā Karlīne”. 1903. gada oktobrī Rīgas Latviešu teātra direktors Jēkabs Āriņš – Duburs lūdza rakstnieci pārtulkot kādu bērnu lugu. A. Brigadere, nevarēdama atrast neko piemērotu, trīs diennakšu laika sacerēja pasaku lugu “Sprīdītis”. Lugas pirmizrāde notika 1903. gada 26. decembrī Rīgas Latviešu teātrī. Izrādei bija panākumi, tā kļuva ļoti populāra, turklāt ar šo darbu īsti aizsākās gan pasaku lugas žanrs latviešu literatūrā. A. Brigaderes sarakstījusi arī pasaku lugas “Princese Gundega un karalis Brusubārda”, “Maija un Paija”, “Lolitas brīnumputns”. 1906.-1907. gadā A. Brigadere strādāja par latviešu valodas skolotāju E. Šubes sieviešu proģimnāzijā. 1915. gadā rakstniece devās bēgļu gaitās un līdz 1917. gadam dzīvoja Maskavā, tad atgriezās Rīgā un strādāja par almanaha “Daugavas gada grāmata” redaktori. 25 gadu literārās darbības jubilejā (1922) valsts rakstniecei uzdāvināja mājas Tērvetē, kuras viņa nosauca par “Sprīdīšiem”.

Anneles stāsti. Anna Brigadere
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://share.cx.com/4nYkcV ; http://uploadingit.com/file/omi8zvje1ea6qhlp/Anna_Brigadere_Anneles_stasti_fb2.zip ; http://www.mediafire.com/download/hql6h22pw8cf1ro/Anna_Brigadere_Anneles_stasti_fb2.zip

Posted in 1: Bērnu, 2: Latviešu, 3: Klasika, 4: Biogrāfiski, Z6: Stāsti un romāni, ZZ2: 20.gs.(19xx.g.), ZZZ: Anna Brigadere | Leave a comment

Kāpēc tā? Marta Gumiļevska

Kāpēc tā? Ne vienu reizi vien jūs to esat jautājuši. Patiešām, vai nav interesanti uzzināt, kāpēc mēs redzam tikai vienu Mēness pusi? Kā rodas varavīksne? Kāpēc zāle ir zaļa, bet jūra — sāļa? Kāpēc ir diena un nakts? Uz šiem un daudziem citiem jautājumiem jūs atradīsiet atbildi šajā grāmatā.

Kāpēc tā? Marta Gumiļevska
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://share.cx.com/XbLXxb ; http://uploadingit.com/file/jg2m2cer5udjj95k/Marta_Gumilevska_Kapec_ta_fb2.zip ; http://www.mediafire.com/download/fprxf20y25d7bqg/Marta_Gumilevska_Kapec_ta_fb2.zip

Posted in 1: Bērnu, 2: Citzemju, Z1: Zinātniski populārzinātniski, Zin.: Dabaszinības, ZZ2: 20.gs.(19xx.g.) | Leave a comment

Timurs un viņa komanda. Arkādijs Gaidars

Sirsnīga un labestīga Padomju laiku kulta grāmata (ir uzņemta arī tikpat populāra filma) par pionieriem un padomju laika bērnu piedzīvojumiem. Grāmata paredzēta jaunākā skolas vecuma bērniem.

Timurs un viņa komanda. Arkādijs Gaidars
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://share.cx.com/Tm3nWQ ; http://uploadingit.com/file/6gdyykbki9v9zs79/Arkadijs_Gaidars_Timurs_un_vina_komanda_fb2.zip ; http://www.mediafire.com/download/0pq902qcfeifyaz/Arkadijs_Gaidars_Timurs_un_vina_komanda_fb2.zip

Posted in 1: Bērnu, 2: Citzemju, 3: Klasika, Z6: Stāsti un romāni, ZZ2: 20.gs.(19xx.g.) | Leave a comment

Nirnbergas epilogs. Arkādijs Poltoraks

Grāmatās autors Arkādijs Poltoraks piedalījās kā padomju delegācijas sekretārs Starptautiskā Kara Tribunāla darbā, kas Nirnbergā tiesāja galvenos vācu fašistiskos kara noziedzniekus. Viņš raksta par to, ko šīs tiesas prāvas gaitā redzējis pats savām acīm un pats dzirdējis. Lasītājs no grāmatas uzzinās, kāpēc tieši Nirnbergā kļuva Starptautiskā Tribunāla rezidence, kā «sakomplektēja» apsūdzības solu, kādos apstākļos tika notvertas un nosēdinātas uz šī apsūdzības sola personas, kas vainīgas vissmagākajos noziegumos pret cilvēci. Kopā ar autoru viņš staigās pa Nirnbergas ielām, uzturēsies Tiesu pilī, kur notika prāva, zālē, kur gandrīz veselu gadu notika Tribunāla sēdes. Iepazīsies ar Starptautiskā Tribunāla tiesnešiem un apsūdzētājiem, ar «pēdējo nacistisko aizsardzības līniju», ko centās izveidot vācu advokāti. Lasītājs redzēs ne tikai apsūdzētos — Gēringu, Ribentropu, Keiteli, Jodlu, Kaltenbrunneru, Šahtu, bet arī daudzus lieciniekus, to skaitā feldmaršalus Brauhiču, Manšteinu, Rundštetu u. c.

Nirnbergas epilogs. Arkādijs Poltoraks
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://share.cx.com/tWwTcy ; http://uploadingit.com/file/rletxhanpgkwwam9/Arkadijs_Poltoraks_Nirnbergas_epilogs_fb2.zip ; http://www.mediafire.com/download/oux683t9uled2fv/Arkadijs_Poltoraks_Nirnbergas_epilogs_fb2.zip

Posted in 2: Citzemju, Z4: Stāstījumi atstāsti biogrāfijas, Zin.: Vēsture, ZZ2: 20.gs.(19xx.g.) | Leave a comment

Pulksten vienos, Jūsu Ekselence… Arkādijs Vasiļjevs

Romāna pamatā likti patiesi vēsturiski fakti un neizdomātu cilvēku likteņi (grozīts tikai galvenā varoņa uzvārds). Romāns stāsta par viena čekista dzīves gaitām. Kreiso eseru krahs, kontrrevolucionāru dumpju apspiešana un padomju tautas uzvara Lielajā Tēvijas Karā, tāds ir vēsturisko notikumu apskats.

Pulksten vienos, Jūsu Ekselence… Arkādijs Vasiļjevs
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://share.cx.com/Sr38FK ; http://uploadingit.com/file/ejyt3zfzjqzhbw7f/Arkadijs_Vasiljevs_Pulksten_vienos_jusu_ekselence_fb2.zip ; http://www.mediafire.com/download/hhzaiwrbmhc6nmx/Arkadijs_Vasiljevs_Pulksten_vienos_jusu_ekselence_fb2.zip

Posted in 2: Citzemju, 4: Vēsturiski romāni, Z6: Stāsti un romāni, Zin.: Vēsture, ZZ2: 20.gs.(19xx.g.) | Leave a comment

Martins Čezlvits. Čārzls Dikenss

Šinī grāmatā, kas iznāca 1844. gadā, Čārzlza Dikensa (1812-1870) reālistiskais Anglijas un Amerikas buržuāziskās īstenības attēlojums sasniedzis ļoti augstu pakāpi. Starp daudzajiem šā romana personāžiem uzmanību saista sevišķi Peksnifs. Nevienā savā sacerējumā Dikenss nav sniedzis tik spilgtu un vispusīgu angļu buržuazijas tradicionālās liekulības un svētulības attēlu kā šeit. Peksnifs ir buržujs (kapitālists, jeb mūsdienu valodā – uzņēmējs), bezgala egoistisks un nežēlīgs. Iedzīvošanās dēļ viņš gatavs uz jebkuru zemiskumu, jebkuru noziegumu, bet to visu viņš dara aiz tikumības un cilvēkmīlestības maskas. Visur viņš atrod ieganstu morāliskām sentencēm, dvēseli pacilājošām runām un tukšskanīgām frāzēm par augstu tikumību. Savu tikumīgā ģimenes tēva, uzticīgā un nesavtīgā drauga, par sabiedrības labklājību gādājošā pilsoņa lomu viņš tēlo ar apbrīnas vērtu veiklību un bezkaunību.

Rakstnieks atklāti izteica savu vilšanos amerikaņu «demokrātijā». Atgriezies Anglijā, viņš publicēja «Piezīmes par Ameriku» (1842. g.), kurās nesaudzīgi nokritizēja Amerikas sabiedrisko iekārtu. Amerikaņu buržuāziskā prese saņēma iznākušos aprakstus ar negantu brēku. Dikensu apvainoja nepateicībā, ļaunprātībā un apmelojumos. Tomēr rakstnieku nesamulsināja pērkamās amerikāņu preses uzbrukumi. Viņš jau iepriekš zināja, ka viņa grāmata nobaudīs Amerikas valdošo aprindu simpātijās. Reizē ar to viņš saprata, ka šinī grāmatā izteiktā rūgtā patiesība neradīs ASV progresīvajos cilvēkos naidu pret viņu. «Man pietiek ar to apziņu,» viņš rakstīja, «ka es nepazaudēšu otrpus Atlantika neviena drauga, kurš ir šā vārda vērts.»

Martins Čezlvits. Čārzls Dikenss
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://share.cx.com/BCGMzc ; http://uploadingit.com/file/x4zwg6d4rshj6k7y/Carlzs_Dikenss_Martins_Cezlvits_fb2.zip ; http://www.mediafire.com/download/jy8i65znizi72r2/Carlzs_Dikenss_Martins_Cezlvits_fb2.zip

Posted in 2: Citzemju, 3: Klasika, 4: Politiski romāni, Z6: Stāsti un romāni, ZZ3: 19.gs.(18xx.g.) | Leave a comment

Kas tas ir – kolhozs? Imants Ziedonis

Ilustratīvs stāstījums pirmskolas vecuma bērniem par kolhoziem (kolektīvām saimniecībām) un Padomju lauku dzīvi. Šodien, kad mežonīgais kapitālisms praktiski ir iznīcinājis Latvijas laukus, šī grāmatiņa parāda ko esam zaudējuši un kas ir jāatjauno.

Kas tas ir – kolhozs? Imants Ziedonis
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://share.cx.com/cf4GN ; http://uploadingit.com/file/x6i5kblatdfaltpe/Imants_Ziedonis_Kas_tas_ir_kolhozs_fb2.zip ; http://www.mediafire.com/download/1ll02k9yy03eqfp/Imants_Ziedonis_Kas_tas_ir_kolhozs_fb2.zip

Posted in 1: Bērnu, 2: Latviešu, Z5: Praktiskā literatūra, Zin.: Lauksaimniecība, ZZ2: 20.gs.(19xx.g.), ZZZ: Imants Ziedonis | Leave a comment

Ievads tautsaimniecībā un ekonomiskā politika. Kārlis Balodis

Kārlis Balodis (1864-1931) ir pasaules līmeņa ekonomists, demogrāfs un statistiķis, kurš Latvijā vienmēr ir bijis un joprojām paliek ideoloģiski neērts.

Kārlis Balodis ieguvis Krievijas Zinātņu akadēmijas augstāko balvu par pētījumiem demogrāfijā, bijis Berlīnes Universitātes profesors un ķeizariskās Vācijas valdības statistiķis un ekonomiskais padomnieks. Pamatojoties uz Baloža aprēķiniem un ieteikumiem, Vācija Pirmā pasaules kara laikā ieviesa pārtikas kartīšu sistēmu, tādējādi paglābjot tautu no bada.

Balodis bija pirmais, kurš zinātniski pierādīja ne tikai to, ka sociālisms ir iespējams, bet arī to, ka sociālisms ir efektīvāks par kapitālismu. Kārļa Baloža grāmata «Nākotnes valsts» kalpoja par paraugu pirmajam tautsaimniecības plānam Padomju Savienībā un lika pamatus plānveida ekonomikai. Baloža plāni tika realizēti gan Padomju Savienībā, gan daļēji arī Ulmaņlaiku Latvijā. Balodi tāpat var uzskatīt gan par Japānas, gan Kanādas ekonomisko brīnumu vienu no garīgajiem tēviem, un viņa pieeja lielā mērā ir ES ekonomiskās politikas pamatā.

«Tas ir gudrākais un taisnīgākais latviešu vidū,» par Balodi savulaik teicis Rainis. Balodis ekonomiku apskata ciešā sasaistē ar ētiku un cilvēces attīstību vispārējas labklājības virzienā, kas šodien, kad egocentriskie kapitālisti peļņas gūšanas vārdā arvien vairāk atsakās no sociālā taisnīguma principiem, ir jo īpaši aktuāli.

Šai izdevumā ir apkopotas Kārļa Baloža ekonomikas mācību grāmatas un nozīmīgākie viņa raksti par Latvijas tautsaimniecību. Grāmatu ieteicams izlasīt gan ekonomikas un finanšu jomā strādājošajiem, gan ikvienam, kurš vēlas izprast ekonomikas un valsts pārvaldes būtību

Ievads tautsaimniecībā un ekonomiskā politika. Kārlis Balodis
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://share.cx.com/wNtcQY ; http://uploadingit.com/file/foerbcp82vlev94d/Karlis_Balodis_Ievads_tautsaimnieciba_un_ekonomikas_politika_doc.zip ; http://www.mediafire.com/download/652777g66q3vwfi/Karlis_Balodis_Ievads_tautsaimnieciba_un_ekonomikas_politika_doc.zip

Posted in 2: Latviešu, 3: Klasika, Z1: Zinātniski populārzinātniski, Zin.: Ekonomika, ZZ2: 20.gs.(19xx.g.), ZZZ: Kārlis Balodis | Leave a comment

Policista blēņu stāsti. Kaprālis Dāvis

Jo mazāk mēs par kādu zinām, jo vienkāršāk viņu nesaprast un par kaut ko nosodīt, tāpēc, ka ir viegli padoties stereotipiem. Kaut vai, piemēram, par to, kas ir policisti un kāda ir viņu dzīve. Un tādēļ vien jau ir vērts ielūkoties grāmatā “Policista blēņu stāsti”. Starp krimināllietu lapām un rokudzelžiem ir policists, viņa īpašā dzīve. Piedzīvojumi, dažkārt arī visai muļķīgi, robusts humors, arī savdabīga morāle ar palielu kruķu cinisma piedevu. Un tomēr no policistu dzīves romantika un azarts nav pazuduši.

Policista blēņu stāsti. Kaprālis Dāvis
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://share.cx.com/4kLFhk ; http://uploadingit.com/file/tgohtm9ong9qu6tp/Kapralis_Davis_Policista_blenu_stasti_fb2.zip ; http://www.mediafire.com/download/z23ytpvgk21zgpw/Kapralis_Davis_Policista_blenu_stasti_fb2.zip

Posted in 1: Jauniešu, 2: Latviešu, Z4: Stāstījumi atstāsti biogrāfijas, ZZ1: 21.gs.(20xx.g.) | 1 Comment

Grāmata par resgaļiem. Edmunds Ņizjurskis

Poļu rakstnieka Edmunda Ņizjurska (1925) pirmais jauniešu romāns (1954) vēsta par sestās klases skolnieku dzīvi pēckara sociālistiskajā Polijā.

Grāmata par resgaļiem. Edmunds Ņizjurskis
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://share.cx.com/nccFXx ; http://uploadingit.com/file/ekdqyqiyd5yu0y9k/Edmunds_Nizjurskis_Gramata_par_rezgaliem_fb2.zip ; http://www.mediafire.com/download/3kple0v7pi9o7g3/Edmunds_Nizjurskis_Gramata_par_rezgaliem_fb2.zip

Posted in 1: Jauniešu, 2: Citzemju, 3: Klasika, Z6: Stāsti un romāni, ZZ2: 20.gs.(19xx.g.) | Leave a comment

Bez ģimenes. Hektors Malo

Stāsts par pamestu franču zēnu Remī, kurš pec ilgiem klejojumiem beidzot nonāk ģimenes siltumā. Draudzība ar līdzīgiem likteņa pabērniem zēnam palīdz izturēt visus smagos pārbaudījumus, grūtā dzīve viņam daudz ko iemāca.

«Bez ģimenes» ir tipisks «noslēpumu romāns», kur mīkla seko mīklai, strauji kaleidoskopiski mainās darbības vide un vieta, liekas nupat, nupat tiks atminēts Remi izcelsmes noslēpums, un tomēr seko vel kāda jauna piedzīvojumu virkne. Visu šo raibumu kopā notur vadmotīvs: Remi — bezģimenes bērna smeldzīgās ilgas pec savas ģimenes, saviem piederīgajiem, jo tikai to vidū varētu pilnīgi atraisīties zēna labās un dāsnās sirds dotumi, savukārt nemitīgā atrašanās svešos cilvēkos ir smaga dvēseles trauma.

Bez ģimenes. Hektors Malo
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://share.cx.com/wvJ4fT ; http://uploadingit.com/file/oo681eo5h4wlvowq/Hektors_Malo_Bez_gimenes_fb2.zip ; http://www.mediafire.com/download/dtd23bm8cwu4gp9/Hektors_Malo_Bez_gimenes_fb2.zip

Posted in 1: Bērnu, 2: Citzemju, 3: Klasika, Z6: Stāsti un romāni, ZZ3: 19.gs.(18xx.g.) | Leave a comment

Mazais skrandainis. Džeimss Grīnvuds

Pazīstamā angļu žurnālista un rakstnieka Džeimsa Grīnvuda (1832–1929) stāsts (1866) par kādu zēnu, kurš neciešamo mājas apstākļu dēļ aizbēg no vecākiem un kļūst par klaidoni. Lai cik drūma šķiet šī grāmata, tomēr to caurstrāvo optimisms, jo zēna dzīvesprieks un labsirdība palīdz rast draugus, kas paglābj viņu no posta.

Mazais skrandainis. Džeimss Grīnvuds
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://share.cx.com/sRB75C ; http://uploadingit.com/file/edx9b2i6h5osc9zo/Dzeimss_Grinvuds_Mazais_skrandainis_fb2.zip ; http://www.mediafire.com/download/7d473tgsqj8dsd0/Dzeimss_Grinvuds_Mazais_skrandainis_fb2.zip

Posted in 1: Jauniešu, 2: Citzemju, 3: Klasika, Z6: Stāsti un romāni, ZZ3: 19.gs.(18xx.g.) | Leave a comment