PAR PROJEKTU

SAZIŅA

gramataselektroniski@yahoo.com  vai  gramataselektroniski@mail.ru

https://twitter.com/Gramataselektro

http://gramataselektroniski.blogspot.com/

http://gramataselektroniski.blog.com/

http://zinojumiepasta.wordpress.com

PAR PROJEKTU

Mēs veidojam grāmatu elektroniskās versijas un par brīvu dodam tās katram interesentam.

Mūsu mērķis ir dot iespēju jebkuram brīvi, bez maksas un citiem ierobežojumiem dot piekļuvi grāmatu saturam.

Mēs uzskatām, ka pašreizējā autortiesību likumdošana, tās interpretācija un realizācija dzīvē ir netaisnīga un sabiedrības interesēm neatbilstoša, tāpēc ar savu rīcību mēs mēģināsim kaut daļēji to labot, ko aicinām darīt katru, kurš lasa šīs rindas.

PUBLICĒŠANAS IEROBEŽOJUMI

Elektroniskās versijas neveidosim un mājaslapā neievietosim darbiem un tulkojumiem, kas ir jaunāki par 5 gadiem. Šai ziņā var būt atsevišķi izņēmumi gadījumos, kad konkrētais darbs mums šķitīs īpaši aktuāls un uzskatīsim, ka tā priekšlaicīga elektroniska publicēšana nevar pārlieku kaitēt autora, tulkotāja vai autortiesību turētāja interesēm.

Mēs no mājaslapas izņemsim darbus tikai pēc autora personīga pieprasījuma.

PIEDALIES, PIEVIENOJIES PALĪDZI!

Katrs interesents un brīva satura pieejas idejas atbalstītājs var dot savu artavu projektam, veicot kādu no sekojošām darbībām:

- Izmantojot sagatavotos materiālus savām vajadzībām, pašizglītībai un sevis pilnveidošanai;

- Iesakot mūsu mājaslapu citiem;

- Pārsūtot citiem konkrētu, iepatikušos sagatavotos materiālus;

- Izvietojot uz saviem serveriem sev iepatikušos materiālu failus un dodot publisku pieeju tiem ikvienam;

- Atsaucoties uz mūsu projektu un mājaslapu savos blogos, dienasgrāmatās, mājaslapās, publikācijās, forumos, čatos un citās vietās;

- Izplatot idejas par grāmatu brīvas, neierobežotas pieejamības nepieciešamību un ceļiem kā to nodrošināt;

- Veidojot grāmatu elektroniskas versijas (skanējot vai pārrakstot) un atsūtot tās arī mums uz e-pasta adresi gramataselektroniski@yahoo.com (Ja katrs, kuram ir tāda iespēja, kaut vai lēnā garā izveidos sev interesējošo grāmatu elektroniskās versijas un ieliks tās tīklā, tad samērā īsā laikā kopīgiem pūliņiem var panākt to, ko pašreiz traucē negodīgais autortiesību likums un tajā ieinteresētie ļaudis: brīvu un neierobežotu piekļuvi vairumam grāmatu);

- Izveidojot un uzturot nopietnu un drošu mājaslapu, kurā apkopot visu pieejamo grāmatu elektroniskās versijas (kaut ko līdzīgu www.lib.ru). Ja paralēli izveidojas vairākas šādas lapas, tas pat labāk, jo t.s.”autortiesību aizstāvjiem” būs grūtāk šīs idejas realizācijai kaitēt. Ideāli, ja pie šī darbiņa varētu pieķerties IT speciālisti, kam ir pieejami attiecīgi resursi unkas vai nu paši atrodas ārzemēs vai arī, kuriem ir pietiekami labi un uztuicami attiecīgi sakari;

- Ar juridisko, informatīvo un politisko palīdzību, ja gadījumā šis pasākums tiek pārtraukts.

62 Responses to PAR PROJEKTU

  1. Inese says:

    Vēlējos pateikt PALDIES !
    Jau sen vajadzēja. Ja izdosies, tas būtu vareni.
    Vēl kaut ko līdzīgu vajadzētu ar filmām, piemēram, lai ikvienam būtu pieejams pašmāju kino, ne tikai turīgajiem vai krievu torrentu cītīgiem apmeklētājiem (arī tur taču nav latviešu kino).
    Diemžēl man patiešām nav iespēju skenēt, citādi varētu to vien darīt. Bet pašlaik esmu brīvs, nestrādājošs indivīds, ja vajag palīdzīgu roku kādā projektā droši var vērsties uz norādīto e pastu kafija_kafija_teeja@inbox un iespējams varu dot no sevis savu laiku. Tiesa, neesmu Rīgā dzīvojošs cilvēciņš, tamdēļ rēķinoties ar ceļa izdevumiem šāds ieguldījums nevarētu būt ikdienas.
    Veiksmi, veiksmi, veiksmi !!! Daudz veiksmes !

    • san.gri says:

      Latviešu filmas var noskatīties jebkurā bibliotēkā – portālā http://www.filmas.lv, ko Nacionālais kinocentrs izveidojis sadarbībā ar Kultūras informācijas sistēmām. Un par brīvu.

      • Barvins says:

        Var skatīties tikai bibliotēkās – tas nav gluži par brīvu. Vai nu tas izmaksā tramvaja biļeti, lai tiktu līdz bibliotēkai, vai arī prasa laiku un pacietību, lai uzlauztu sistēmu un varētu nosktīties filmu savā ērtajā dīvānā sēžot.
        Dīvains, īstenībā, tas mākslīgais ierobežojums, ka filmas drīkst skatīties tikai no bibliotēkas ip adresēm – grāmatas taču ļauj ņemt uz mājām.

      • FisherLV says:

        No MĀJAS datora diemžēl nevar gan noskatīties filmas, kas atrodamas bibliotēkām domātajā lapā, JO : tiek pārbaudīta IP adrese, ja tā nav no saraksta, kas piešķirtas bibliotēkām, tad diemžēl nekā …

      • Daudzas latviešu filmas, kā arī citzemju filmas latviski var skatīties šeit – http://www.kinofilma.com

    • Miroslavs says:

      Inese, pašlaik esmu brīvs… tad kas tu esi, Inese jeb Inesis? Tādi jūs mazie zaglēni esat-padomijas sēnalas. Marksu pārlasījušies. Ar porše braukt gribās, bet maksāt ne. Tādiem elektrība nepienākas, tai tak arī būtu jābūt pa free?

      • es says:

        un no kurienes tāds naids!? un pret ko? Vai godātajam Miroslava kungam kāds pēdējo maizes gabalu nozadzis? vai arī kādu viņa uzrakstītu grāmatu bez viņa atļaujas kā savējo nopublicējis? Vajag izteikties skaidri un gaiši, ko tieši jums izdarījusi Inese vai Inesis vai kāds cits, nevis rakstīt izplūdušus mājienus un aizskarošus epitetus. Savu slikto garastāvokli un žulti izgāzt uz citiem ir tieši padomju cilvēka garā. Jūs pats uzvedaties kā padomijas sēnala un neaudzināts sēnalu pakausis, piedodiet par šo tautoloģiju.

  2. Atbalstāma iniciatīva!

    Kad pats uzrakstīšu grāmatu, darīšu to pieejamu ikvienam. Ja kāds gribēs pateikties, būs iespējams atlīdzināt ziedojumu veidā. Ja grāmata tiks iespiesta, tirgošu par pašizmaksu. Ja grāmatu autoru nolūki ir patiesi, tad par tik svētu lietu kā sabiedrības informēšana/izglītošana, manuprāt, neviens sevi cienošs cilvēks necels iebildumus par autortiesībām vai c.

    Paldies!

  3. Pilnībā atbalstu. Malači.

  4. Akuukis says:

    Laba ideja. Lai izdodas!

  5. Agzas says:

    Apsveicmi, taču vēlējos uzzināt, ar ko jūs atšķiraties no šī:
    http://www.e-biblioteka.lv ?
    Vai nebūtu prātīgāk apvienoties?

    • Slysts says:

      Man domāt, ka ar to, ka e-bibliotēka grāmatu autoriem maksā par darbiem kā publiskā/parastā bibliotēka (t.s. atlīdzību par publisko patapinājumu) – atkarībā no tā, cik daudz lietotāju konkrēto grāmatu ir atvēruši un lietojuši. Savukārt te negrib maksāt. Tas nav forši. To naudu saņem tikai autori, ne izdevniecības, pret kurām te pastāv kāds neizskaidrojams naids.

      • Nekaada naida nav :), ir paarlieciiba ka graamatu elektroniskaam versijaam ir jaabuut par briivu pieejamaam visiem ar 5 gadu ierobezhojumu jaunaakajiem darbiem/tulkojumiem.

        Jaa un protams, ir nepatika pret Zvaigzne ABC par to, ko vinji meegjinaaja izdariit ar e-biblioteeku.

    • Ja iisumaa, tad mees atshkjiramies ar to, ka mums nav nekaadu ierobezhojumu :) E-biblioteeka ir daudz nopietnaaks pasaakums ar speeciigiem juristiem un pietiekamu finansiaalo aizmuguri. Vinji meegjina darboties esoshaa likuma robezhaas interpreteejot peec sava praata. Kaa redzeejaam dazhiem alkatiigiem kantoriishiem tas nepatika un vinji izdariija nopietnu meegjinaajumu norakt sho pasaakumu pa visam. Nesanaaca par laimi.

      Mums savukaart ir uzshkjaudiit esoshiem likumiem, jo mees tos uzskataam par peec buutibas netaisniigiem un sabiedriibas intereseem neatbilstoshiem, taapeec mums nav ierobezhojumu, bet ir protams zinaami riski ja nu gadiijumaa mums taa pa nopietnam kads sagribees kjerties klaat.

      Par apvienoshanos. Tam nav jeega, mees vienu un to pashu ideju meegjinam realizeet ar atshkjiriigu pieeju, taapeec apvienoshanaas peec buutiibas nav iespeejama. Tas ko varbuut vareetu – sadarboties, ir dazjas lietas, kur mees domaajam vareetu paliidzeet varbuut e-biblioteekai un iespeejams, ka vinji kaut kaa var paliidzeet arii mums. Katraa gadiijumaa pagaidaam shai sakaraa domu apmainjas nav bijis. Bet no savas puses to paliidziigo roku, ko varam mees noteikti kaut kad piedaavaasim, kad buus gana laika.

    • buks says:

      Klīst baumas, ka e-bibliotēka ir solīdu kungu (pietiekami solīdu, lai varētu savākt savā īpašumā Sorosa fonda finansēto audiogrāmatu kolekciju) labi apmaksāts projekts, kura mērķis ir uzsēsties uz visai tuvā nākotnē gaidāmas ES naudas bibliotēku digitalizācijai. Projekts bija visai sasteigts, jo vajadzēja īsā laikā pierādīt, ka spēj “sadigitalizēt” lielāku apjomu grāmatu, nekā LNB (kuru finansējums ievērojami mazāks šim procesam). Tb tur mērķis bija kļūt par oficiālajiem digitalizācijas monopola turētājiem. Vai aiz šiem stāv tie paši šlipsaiņi, jeb pliks entuziasms un ticība sociālajam taisnīgumam, to rādīs laiks.

    • A. says:

      E-bibliotēka ir nelietojama, jo vienīgais, kā tur lasīt grāmatu ir datora ekrānā, kas ir galīgi nepanesami.
      Esot arī kaut kādas audio grāmatas, bet tas neskaitās, un laikam nav visiem pieejamas.

      • Normunds says:

        Tur jau tas joks, ka labu grāmatu, kas nepieciešama ikdienā vai ko būtu vērts vairākkārt atvērt/pārlasīt godīgs un kulturāls cilvēks vienalga centīsies iegādāties drukātā vai “legāli” elektroniskā formā. Izdevniecībām vairāk jādomā par saturu un kvalitāti, nevis tikai jāštancē $$$, bet e-bibliotēkas nebūtu jāuzskata par draudu.

  6. Pirāts says:

    Ideja laba.Personīgi es ne vienu reizi vien ,atiecībā uz autortiesībām, esmu teicis,ka pasaulē pašlaik esošā sistēma ir absurda. Protams,autoram ir atlīdzība jāsaņem,bet ne jau nu neierobežotu laiku.Attiecībā uz grāmatām- tā varētu būt,ka moratorijs uz bezmaksas publicēšanu- 5 gadi. Audio-video- gads,softam kā tiek izlaista jauna versija,iepriekšējās-par brīvu.Tas būtu tikai cilvēcīgi.
    Es tikai domāju,ka šis projekts diez vai būs dzīvotspējīgs.Iemesls vienkāršs:latviešu valodā jau nav ko piedāvāt. Mūsdienu pasaules literatūra maz tiek tulkota.Tie tur sieviešu romāni interesē diezgan ierobežotu auditoriju.Kopumā jau literatūras ir jūra-jautājums-kam par to ir interese.
    Andreju Upīti un citus veco laiku rakstniekus lasīt-nu piedodiet-neinteresē.
    Teiksim jaunākās Sci-Fi literatūras latv.val. nav kā sugas.
    Krievu valodu pārvaldu ne sliktāk,kā latviešu, tāpēc turpināšu lietot Krievijas elektroniskās bibliotēkas- jo tur var atrast visu,ko sirds vēlās.
    Šādam projektam ir arī izdevumi.Pastāv objektīvā realitāte-par velti ir siers žurku slazdā.Krievi barojas no reklāmas.Vai šeit tas ir iespējams?
    Var jau noteikt kaut kādu lietošanas maksu vai piekļuves koda pirkšanu.Kaut kā tā.
    Un vispār-kā pret šādu projektu attieksies LV varonīgie tiesībsargi un citi uzraugi?

    • Andris says:

      Latviešu valodā grāmatas ir un būs, ja cilvēki tās rakstīs vai turpinās tulkot. Ja visiem būs tāda attieksme kā Pirātam, tad tiešām latviešu valoda izzudīs fantastiskā ātrumā.
      Sci-Fi tradicionāli latviešus interesē maz. Ja neko interesantu nevar atrast latviešu oriģinālliteratūrā, arī vecajā, tad jāatzīst, ka cilvēks bez skolas uzspiestā (tikpat kā) neko citu nav lasījis. Ar to nevajadzētu lepoties.
      Kolīdz būs lietošanas maksa, ar to brīdi šis projekts apstāsies. Nu nevar tā ieskenēt svešu produktu, uzspļaut autortiesībām un pēc tam vēl par to prasīt naudu.

    • Jānis says:

      Vispār jau man tomēr interesē dabūt savās ķepās latviešu veco laiku rakstniekus, kas izturējuši laika pārbaudi(atšķirībā no mūsdienu latviešu rakstniekiem): kaut vai Aspazijas dzejoļus, kurus sen nav izdevuši un arī elektroniskā veidā ir pieejamas druskas un arī šeit nav… :(

      Sci-Fi literatūra latviešu valodā iesākumam ir pietiekoši daudz un tur neko daudz nevar pārmest, ka maz – tā diemžēl ir kā medus karote kad gribas vēl(un nākas pārlasīt vairākas reizes). S.Lems, A.Aizimovs, Cietuma Planēta un vēl dažas grāmatas un autori ir labi priekš iesākuma. Krievu valodā rakstītajam ir savas sliktās puses – ir daudz kopiju, kas kopējuši sižetus vai tēmas no citiem autoriem(nemaksājot ne kapeiku par šīm idejām, kur nu norādot avotus) – ja nemaldos, pat bija viens romāns, kur tika pārstāstīts Eidos veidotās spēles Thief sižets… :D Bez tam krievu valodā tulkotie darbi negarantē, ka tie ir pareii iztulkoti, arī var gadīties ka no sākotnējā varianta tulkotajā versijā ir izgriezti gabali(lai mazāk jādrukā) un ja, piemēram S. Lema grāmatas ir ietecams lasīt krievu valodā nevis angļu valodā, jo tur ir saglabājušās vārdu spēles, tad nevaru iedomāties vai spēsi izbaudīt, piemēram, Discworld, lasot to neorģinālā un tulkotu kaut vai krievu valodā, kur zūd jebkāda jēga jebkādai uzrakstītā otrajai nozīmei.

      Man liekas ka tā ir neaudzinātība un slikts stils domāt citu vietā – nav tak bērni, bet gan pieauguši cilvēki un labi apzinās ko dara. Arī kritizēt un teikt ka labāk lietos ko citu ir infantīli. Ir jau latvieši kautrīgi un neko neprasa, bet kam tev izdevumi interesē? Taisies palidzēt vai kļūt par konkurentu? :D No mana skata šim projektam nav nekādu materiālu izmaksu – par wordpress liekas, ka nav jāmaksā, failu glabāšana ar nav uz sava servera – vienīgās izmaksas ir ieguldītais laiks.

  7. Dadhikravan says:

    Kas attiecas uz e-bibliotēku tad pirmkārt jau piereģistrējoties nezināmiem mērķiem pieprasa uzrādīt bankas konta pieejas kodu,kas ir pilnīgs absurds. Otrkārt tur ir pa lielākai daļai grāmatu skani bez iespējām lejuplādēt un kopēt varu tikai ar printscreen taustiņu. treškārt laikam tādēļ ka neuzrādīju sava bankas konta pieejas kodu man neļāva pat apskatīt visu grāmatas tekstu bet tikai kādu trešdaļu tāpēc uskatu ka e-bibliotēka ir visai slikts saits, izveidots ar neizprotamiem mērķiem.
    Kas attiecas uz šo saitu t.i. Grāmatas elektroniski tad domāju ka nebija par ļaunu izveidot iespēju augšuplādēt grāmatas lietotājiem pašiem protams tikai latviešu valodā un korekti noformētas. Domāju ka vislabākais un progresīvākais noformējums ir FictionBook (fb2) formāts, kuru izveidot no txt vai word faila ir pavisam viegli, kuram ir viegli pievienot attēlus, rediģēt un labot, kurš ir neliela izmēra. un visbeidzot, kuram es paredzu spožu nākotni.

    • A. says:

      Es gan redzu epub kā nākotnes formātu.
      Fb2 ir populārs Krievijā (autors laikam ir krievs),
      bet epub visā rietumnieciski orientētā pasaulē.
      “EPUB became an official standard of the International Digital Publishing Forum (IDPF) in September 2007″
      + epub wikipēdijas ieraksts ir daudz garāks par fb2. :)

      Turklāt, šeit (http://en.wikipedia.org/wiki/List_of_e-book_readers#Supported_File_Formats) var apskatīties, cik daudz e-grāmatu lasītāju atbalsta epub formātu . Fb2 neredzu vai neatpazīstu.

      E-grāmatu lasītāju (ar e-Ink ekrānu) IR nākotne, lai vai cik daudz skeptiķu (“papīra grāmatas labākas”, “man patīk pieskarties papīram…”) būtu, jo neviens no šiem skeptiķiem nav redzējis un izbaudījies normālu e-grāmatu lasītāju priekšrocības (+ tie vēl ir attīstības stadijā un kļūst ar vien labāki un labāki)

      • Imants says:

        Tas ko jūs rakstiet nav taisnība. Droši vien informācijas maz. Un es neesmu krievs bet gan tīrasiņu latvietis vismaz 5 paaudzēs ar ko cienījamais oponents diez vai varēs palielīties. Bet tas nu tā. Nav svarīgākais. Fb2 formāts nav nekāds krievu formāts bet gan starptautiski atzīts atpazīstams.

      • Jānis says:

        fb2, atšķirībā no epub neatbalsta DRM un DRM ir pilnīgi nesavietojams jēdziens ar “par brīvu” un man, kā programmētājam ir īpaša nepatika pret DRM, jo tas nenozīmē, ka mans izstrādātais kods darbosies ātri un efektīvi, bet gan tas tiks vairākas reizes pārbaudīts vai, piemēram pie tavas ierīces ir pieslēgta USB atslēga(dongle), vai arī vai tavas ierīces atmiņā ir ielādēta virtuālā atslēga. Bez tam fb2 ir pliks teksts, kurā tiek iesprausts xml tags formatēšanai. fb2==txt+. Par nākotni es nebūtu tik drošs – man, piemēram nepatika mkv(matroška) video formāts(kuru izstrādāja krievi) – dēļ sākotnēji izmantotās psrs nostaļģiskās simbolikas un arī idejas(video fails + codec ar iespēju pievienot citu video faila versiju un var iekļaut vairākus audio failus, kā arī subtitrus) – šis faila formāts pilnīgi nesatraucās par vietas izmantošanu un kur vien varu izvairos no šī video formāta, kaut gan tas ne vienmēr ir iespējams.

      • Jānis says:

        Varbūt nav aktuāli, bet fbreader ir pieejams Android market, lai lasītu uz mobilā un tieši tāpēc arī nopriecājos, ka šāds formāts šeit. Man gan ne visai patīk ideja mainīt txt failus, kur tā nav nepieciešamība.
        2010 gadā uz mobilā gan lasīju pdf failus vai plikus txt(melni burti uz balta fona), jo lai arī uz datora bija pieejami visādi grāmatu lasītāji, tomēr nekāda aktīvā lasīšana nebija paedzēta.

        Ink-ekrāni ir tehnoloģija, kam nav nekāda sakara ar faila formātu – tikpat labi šie ekrāni varēs izmantos fbreader, ja citu formātu ieviešanas izmaksas un citas maksas būs par lielu. Ja es pareizi saprotu, tad tā saucamos tintes ekrānus izstrādā 1) redzes īpatnības dēļ – lai varētu nolasīt tekstu arī spilgtā apgaismojumā, kad gaisma atspīd no stikla ekrāna 2)lai pagarinātu baterijas mūžu 3)tālā nākotnē varbūt lai var locīt un pēc taustes būtu līdzīgs papīram.

    • epii says:

      Īsti nav diskusija par to, bet katru reizi no jauna izdzirdot čīkstēšanu par bankas autentifikāciju, nespēju neko nepateikt. Jel zeme atveries, vai tad tas nav jau sen izrunāts jautājums?! Bankas paroli prasa, lai apstiprinātu tavu identitāti. Tālāk liek vēlreiz apliecināt, ka piekrīti nosūtīt [šajā gadījumā] e-bibliotēkai savu vārdu, uzvārdu un personas kodu. Un neko vairāk. Banka tevi vismaz vienu reizi ir redzējusi un pasi nokopējusi, līdz ar to var apliecināt. Un par laimi, kāds ir izdomājis, ka var to darīt arī šādi, caur banku, spītīgi neprasot izgāzušos e-parakstu. Arī latvija.lv pakalpojumiem var autentificēties tieši šādi, kaut nopietnākajiem joprojām vajadzīgs e-paraksts.

      Bet par šo projektu, super! Man arī šķiet, ka autortiesību izpratnē kaut kas ir kardināli jāmaina un prieks, ka kāds šajā virzienā arī kaut ko dara. :)

  8. Dadhikravan says:

    To pirātam: Jūs rakstiet šādu tekstu “Es tikai domāju,ka šis projekts diez vai būs dzīvotspējīgs.Iemesls vienkāršs:latviešu valodā jau nav ko piedāvāt. Mūsdienu pasaules literatūra maz tiek tulkota”
    Atvainojiet cienītais- tās nu ir pilnīgas muļķības ir tik daudz grāmatu iztulkots latviešu valodā jo sevišķi 60-80 jos gados es pat nezinu ar ko sākt, ko skannēt. Varbūt Jums nav pieejamas – tad iesaku aizstaigāt līdz jebkurai bibliotēkai.

  9. Dadhikravan says:

    Un vēl nelielai infirmācijai jo esmu ievērojis ka daudzi nemaz nezin kas ir fb2 :
    Programmas FictionBook fb2 failu izveidošanai redakcijai un lasīšanai:
    1.FictionBook_Editor_v2.0_BETA_Build_03_Jun_2009-prgramma, kura ļauj saskatīt fb2 failu visā tā krāšņumā, bez tam iespējama fb2 faila redakcija teksta kļūdu labošana kopēšana attēlu pievienošana utt.Bezmaksas.
    2.Any2FB2- programma fb2 faila izveidošanai no doc rtf txt. Strādā automātiskā režīmā, bezmaksas.
    3.Haali Reader 2.0-viena no labākajām prgrammām fb2 lasīšanai
    4.CoolReader2-00-66-Ļoti laba prgramma fb2 lasīšnai-piedevām ja krievu tekstiem ir uzstādīta govorilka šī programma lasa tekstu.
    latviešu tekstiem nepieciešama programma tildes birojs-2008 kurā ir teksta lasīšanas iespēja.
    visas programmas viegli pieejamas internetā un bezmaksas.
    Kā izveidot fb2
    1.Lai izveidotu normālu un mūsdienīgu grāmatas txt formātu kuru viegli lasīt datorā nepieciešams izveidot grāmatas skanu. Es darbojos ar printeri-skaneri epson stylus cx3650 kurš ir visai vecs bet skanēšanas funkcija strādā ‘pat ļoti normāli. 250 lpp grāmatu ieskanēju datorā apm 30 min laikā.
    2.Pēc tam ar programmu ABBYY FineReader 10 Professional Edition kuru nokačāju no ukraiņu saita Powertracker es tos skanus pārveidoju rtf formātā. Šo programmu esmu augšuplādējis saitā “http://newoutlaw.org/”
    3. ar programmu anu2fb2 dažu sekunžu laikā izveidoju fb2 failu
    4. ar FictionBook Editor es tam fb2 failam pievienoju vajadzīgos un atbilstošos attēlus.

  10. marcisosins says:

    Ideja forša! Pievienošu jūs savējam blogrollam arī! :)

  11. dAvi says:

    Man tikai ir grūti iedomāties, kā var dot iespēju jebkuram brīvi, bez maksas un citiem ierobežojumiem piekļuvi grāmatu saturam bez autoru atļaujas. To, pēc cik gadiem grāmatai vajādzētu būt pieejamai sabiedrībai ir jāizlemj autoriem nevis mums, viņi arī ir sabiedrības daļa. Vai šādi domājat nākotnē attīstīt jaunradi , izlemjot un publicējot kāda cita vietā !

    • Var un pat vajag, jo autortiesibu likumam ar autoru tiesibu aizsardzibu visbiezak ir visai mazs sakars. Autortiesibu likums aizsarga autortiesibu turetajus, kas visbiezak nav autori. A demogodijas merkis par nabaga autoriem, kuri sadi tiek apdaliti, ar kuriem jaskano utt. ir vajadziga lai neviens neko nedaritu, lai tie, kas grib darit, uzkeroties uz siem falsajiem argumentiem, savus spekus teretu neizpildamam, gruti ipildamam un sekundaram lietam, tas ta teikt lai no pareiza cela novestu :)

    • Jānis says:

      Vispār jau autortiesības ir ļoti jauns jēdziens… ja mēs tādā garā domāsim, tad pilnīgi visi izcilie autoru darbi bija lielākā vai mazākā mērā plaģiāti… Raiņa lugas, pēc mūsdienu mērauklas, tak arī bija plaģiāti, kas tika pārveidoti – lokalizēti tā lai latvieši saprastu darba domu ar sev ierastiem simboliem. Un nevajag jaukt daudzas lietas – viens ir autortiesības un otrs ir kopēšanas tiesības. Šī un citas bibliotēkas nepretendē uz autortiesībām – tas tiek jaukts latviešu valodā – neviens netaisās uzdot šos darbus par saviem. Par kopēšanas tiesībām – man būs jāapbēdina, bet ir daudz un dažādi precendenti, kur autoram pat vēl dzīvam esot ir bijušas citas domas par darbu publiskošanu, īpaši ja viņa līgums ir nodevis kopēšanas tiesības izdevējam… Vēl jau ir arī tādas nianses, ka pastāv arī tulkotāja autortiesības, kas gan ir atrisināms iztulkojot ar citu tulku…

  12. Jola says:

    Hei. Tas ir lieliski. Paldies! Jo patiesībā mums jauniešiem pārmet par neienteresētību literatūrā, bet iespējams, ja grāmatas nebūtu jāpēr pa 8 Ls, tad tas būtu savādāk un bibliotēka nav ērta iestāde, nerada lasītvēlmi.

  13. Wallaby says:

    te ir skaidri redzams, ka daudzi nemaz nesaprot grāmatu būtību, pieprasījumu/ piedāvājumu un tikai muld pa tukšo par autortiesībām.

    Atšķirībā no visādiem video, audio u.c., grāmatu autors nekad nebeigs būt par grāmatas autoru, viņa tiesības neviens nekad neapstrīdēs.
    Kāds vispār ir redzējis, kā (kaut vai tā pat Zvaigzne) aprēķina grāmatas tirāžu? Nu lūk, mīlīši, tā tiek aprēķināta pēc tā, cik cilvēku iespējams šo grāmatu nopirks UZREIZ! Tieši pirmajā nedēļā-mēnesī, pat ne gadā. Un viss! Manuskripts stāv pie izdevēja un neviens vairs nevar to izdot – ne autors, ne cita izdevniecība. Bet cilvēki (pa vienam dienā, pieņemsim – kas ir ļoti maz, neatmaksājas drukāt, sanāk tikai 365 interesenti gadā) turpina interesēties par šo darbu. Un… viņa nav! Nevar dabūt.
    Turpinot iepriekšējo, šādas grāmatas nevar dabūt LĒTI. Bet cilvēks 3 gadus pēc grāmatas iznākšanas nemaksās 3 Ls tikai lai 1-reiz izlasītu grāmatu. Standarta knapi interesantu grāmatu, tagad nerunāsim par pasaules bestselleriem. Bet izdevniecībai 35 santīmi ir par maz! Un tādēļ neviens neko nelasa, tā a) jaunatnei atsitot vēlēšanos lasīt; b) liedzot iespēju autoram ik pa laikam kaut ko tomēr nopelnīt; c) rezultātā autoru nelasa NEVIENS, tā laupot tam iespēju uz lielāku tirāžu ar otro grāmatu.
    Lūk, piemēram, “Pasauļu kari” – es viņus kādreiz biju lasījis, izlasīju vēlreiz. Ja nebūtu dabūjis pa velti, es meklētu, pirktu un lasītu? Sūdu! Un tāpat mani bērni nemaz nezina, ka tādas grāmatas ir. Tikai jautājums – vai es izlasot šo grāmatu nodarīju kaitējumu kādam (atkārtoju, pircis nebūtu) , vai tomēr DARU LABU DARBU, jo paplašinu savu redzesloku, pakustinu smadzenes, nevis padzeru alu? Latvijai laikam vajag alus dzērājus, nevis cilvēkus, kas vismaz kaut ko lasa…

    Tādēļ es pilnīgi piekrītu gramataselektroniski autoru viedoklim. Var jau, protams, nomainīt 5 gadus pret 10, bet būtībā tas neko nemaina. Jau gadu pēc grāmatas iznākšanas neviens vairs neatceras 90% autorus un to darbus.

    • pārdomas says:

      smuki jau skan, kā esi uzrakstījis. realitātē šajā saitā ir arodama arī Kaķēnijas pasaka, ko sarakstījusi Mirdza Kļava. Grāmata ir izdota 2009. gadā par pašas autores līdzekļiem. Grāmata vēl tiek tirgota (Jānī Rozē maksā 1,64). Pazīstu autori personiski, zinu, ka viņa vēl nav dabūjusi atpakaļ visu naudu, ko ir ieguldījusi, lai varētu grāmatu izdot. Bet jūs jau to palaižat pirātiskajā versijā… būtu vismaz pie viņas aizgājuši ciemos ar konfekšu kasti, parunājušies un viņa būtu ļāvusi to publicēt, kad būtu izpārdota tirāža. Nesmuki sanāk. Zinot, ka viņai vairākus gadus lika latu pie lata no pensijas, lai varētu apmaksāt iespiešanu…
      Publicējiet vecas grāmtas, bet ne jau tās, kas vēl veikalos. Mazās izdevniecības bankrotēs pirmās, lai arī kā jums negribētos iegriezt kādai lielajai

      • LiRu says:

        Un kāpēc uz šo komentāru nav projekta autoru atbildes????

        • taapeec ka muusu resurss, tai skaitaa laika, ir ierobezots, bet kritika irnemta veeraa, teeju gan dzert ar autoriem neiesim, bet ja nu kaads briivpraatiigais atradiisies sakaru uztureeshanai ar autoriem, tad kaapeec ne :)

      • Jānis says:

        Mani gan iepriecinātu ideja arī palasīt kādu jaunu grāmatu, jo nespēju tikt uz Latvijas grāmatnīcām lai tur pašķirstītu un izlemtu vai man vajag tādu grāmatu, tā ka šeit šīs autores grāmata vēl tiek reklamēta(atvainojos, bet šis sašutums un kaunināšana ir nevietā, jo noskanēts teksts nekādīgi nav salīdzināms ar bērnu grāmatas ilustrācijām papīra veidā)… Vienam autoram(paldies dievam, ka ir tāds kas vēl ir dzīvs) es esmu pircējs(diemžēl ne latviešu) kad tiek publicētas viņa grāmatas – vecās grāmatas diemžēl nav iespējams nopirkt(bet gribētu) un tās ir iespējams izlasīt tikai bibliotēkās vai šādi noskanētas un tieši tas bija iemesls kāpēc sāku pirkt… jo pat pagājušā gadā izdotās grāmatas ir vai nu nenopērkamas vai arī dabūnamas tikai lietotas.

        Un no otras puses cilvēki kritizē izdevniecības, bet uzrakstīt grāmatu ir tikai puse no darba – tāpat kā uzrakt lauku, apsēt, sargāt lai zvēri nenoēd ražu – otra puse ir to visu pārdot un tā ir māka kas jāprot visiem sava darba darītājiem un reālā preces cena kas nonāk veikalā nereti ir tikai 25% no galīgās cenas, jo jāmaksā algas pārdevējiem, piegādātājiem utt. Un ja jūsu autore ir pensionāre, kas sēž mājās, neviens par viņu nezin, nav redzējis kā izskatās, bet par viņu labākā gadījumā zin tikai tie, kas kādu no viņas grāmatām nopirkuši, tad žēl ka tā… vismaz viņa varēja aiziet kādu vakaru sarīkot un pastāstīt kādā sākumskolā literatūras stundā(ja jau grāmatnīcas neveido saiknes ar grāmatu lasītājiem), savādāk man tās asociējās par visgarlaicīgākajām laika izšķiešanas nodarbībām, kuru laikā lasīju grāmatas kas interesēja un lai cik tas neizklausītos ironiski, man ir saglabājusies Dienasgrāmata ar ierakstu, kas lasīju grāmatas literatūras stundas laikā. Jo vismaz tam autoram, kuru es pērku ir gan sava gan fanu lapas, kas tad arī sanāk ka slēpti reklamē šo autoru.

  14. Nelabojams says:

    Lieliski. Arī pie mums kaut kas reāls notiek, lai sāktu plucināt to anahronismu un neloģismu, ko sauc par “autortiesībām”. Ar autoriem tām nav gandrīz nekāda sakara. Savulaik esmu atteicies no sadarbības ar kādu izdevniecību, jo mani neapmierināja piedāvātās AUTORA tiesības (to praktiski nebija), tiesības bija tikai izdevējam. Uz autoru rēķina vārās tikai izdevēji – grāmatu, mūzikas, kino – atmetot autoriem druskas. Turklāt – daudzu citu pietiekami radošu profesiju cilvēku radītais produkts pelna vienreiz – kad nonāk pie pircēja/pasūtītāja. Kādēļ lai daļa būtu “izredzētie” un varētu ar savu vienreiz radīto pelnīt un sagādāt peļņu starpniekiem gadu desmitiem? Autortiesības miruša cilvēka darbam vispār ir nonsenss!!! Un tam ir dramatiskas sekas: katastrofāli krītas jaunradītā kvalitāte. Talantīgs autors kaut ko sacerējis, var no tā baroties visu mūžu un viņam vairs NEVAJAG radīt! Un viņš bieži vien vairs nerada arī… .
    Pieci gadi ir pietiekami saprātīgs laiks, lai baudītu sava produkta augļus. Pēc tam tiem ir jākļūst par visas cilvēces kultūras mantojumu. Pievienojos Jums!

  15. jautājums says:

    jautājums, vai ir iespējams lasot kādu grāmatu pamanītās kļūdas labot? vai nav plānots tās grāmatas par kurām autori nesūdzas izvietot pie sevīm, uzturot kkdu versiju kontroli?

  16. Ilze says:

    Ideja ļoti jauka. Paldies par to. Noteikti izmantošu:) Man tikai ir zināmas bailes par to, vai arī jūs nemēģinās aizklapēt ciet, tāpat kā e-bibliotēku…

  17. Close says:

    Labdien!
    Esmu fantastikas cienītājs. Biju priecīgs te atrast fantastikas grāmatas latviski. Tas nekas, ka lielāko daļu esmu lasījis, jo Latvija fantastika sen nav izdota. Jau no 80-tajiem gadiem pārsvarā lasu to krievu valodā. Man ienāca prātā doma – pārtulkot kaut ko latviski. Vai kādam būtu interese par to? Vai to varētu ievietot šajā lapā? (Es gan neesmu profesināls tulkotājs, bet mani aizrāva šī ideja.) Varbūt varētu piedāvāt sākuma fragmentus no Alana Dīna Fostera Ledus Burinieka (Alan Dean Foster. Icerigger.), jeb te parādās tikai tipogrāfjā iespiestās grāmatas?

    • Partulkot ko latviski laba doma, ja ir iespeja to izdarit, tas butu loti labi. Mes labprat publicetu ari sadas gramatas. Kas attiecas uz fragmentiem, tad tos publicejam, ja fragments sastada ne mazak ka 25% no gramatas

  18. Close says:

    Patreiz esmu ticis galā ar aptuveni 10%. Kad būs 50 – obligāti aizsūtīšu un gaidīšu atsauksmes…

  19. Close says:

    Labdien!

    Nosūtīju uz Jūsu e-mailu grāmatas tulokjuma daļu (50%).

  20. jautājums says:

    Sveiki,

    liels paldies, it īpaši par fantastikas sadaļu, un tad vēl divi jautājumi
    1) vai tā varētu būt, ka visas saites uz uploading.com nestrādā
    2) vai ir iespēja visu fantastikas sadaļu (kā arī varbūt kādam ir interese par citām sadaļām) lejuplādēt vienā arhīvā

  21. Aleksandrs Gorbunovs says:

    Civilizētā sabiedrībā pieņemts apjautāties un lūgt autoram atļauju publicēt viņa darbu. Mana grāmata “Kultūras īpatnību apzināšanās: ISAF SO Afganistānā” izdota apgādā “Tēvijas sargs” 2008.gadā. Tā e-formā ir pieejama arī Aizsardzības ministrijas mājas lapā, kurai uz to ir tiesības. Rokasgrāmatas galvenais mērķis bija (un ir) sniegt Latvijas karavīriem, kas piedalās ISAF misijā, īsumā nepieciešamo informāciju par Afganistānu, tās kultūras un valodu īpatnībām, reliģiju un politiskajiem spēkiem. Šo informāciju var izmantot arī visi, kas dodas uz šo nemiera pārņemto zemi. Protams, es nevēlos kaut ķadā veidā ierobežot piekļuvi interesentiem šai grāmatai, jo uzskatu, ka ar zināšanām jādalās, un neiebilstu šīs rokasgrāmatas izmantošanai nekomerciālos mērķos. Tomēr, kā jau teicu, vismaz apjautāties par to varēja.

    Visiem novēlot noderīgu rokasgrāmatas “Kultūras īpatnību apzināšanās: ISAF SO Afganistānā” lasīšanu,
    tās autors – Aleksandrs Gorbunovs.

    • Paldies Aleksandr par labo darbu. Atvainojamies, ja kaa aizvainojaam, bet diemzjeel mums nepietiek resursu, lai nodroshinaatu autoru samekleeshanu un publikaaciju saskanjoshanu. Peec nokluseejuma pienjemam, ka autoriem nav nekas iebilstams pret vinju darbu izmantoshanu, jo pienjemam, ka autoram primaarais ir ka vinja darbs tiek lietots. Par cik muusu pienjeemums var buut kluudains, tad paredzam iespeeju autoram personiigi paluugt muus iznjemt savu darbu no lapas.

      • pārdomas says:

        nu nu nu – mazajā Latvijā grūti to izdarīt :D

      • Anta says:

        Šādu pieeju var salīdzināt ar situāciju: paņemam bez atļaujas kāda cita cilvēka auto, pēc noklusējuma pieņjemam, ka īpašniekam nekas nav iebilstams pret viņa auto izmantošanu! Manuprāt tā ir klaja necieša pret citu cilvēku darbu! Vai jūs esat padomājuši, cik liela piepūle un laika ieguldījums ir nepieciešams, lai radītu labu grāmatu? Un autoram vēl būs personīgi JĀPALŪDZ jūs izņemt darbu no jūs lapas! Iedomājos, piemēram, sirmo Ziedoni lūdzam jūs!

  22. traks_graamattaarps says:

    Lielisks projekts! Aicinu visus, kas izprot tā nozīmi, aktīvi ievietot šeit, pirmkārt, izglītībai nepieciešamās grāmatas: visa vecuma bērnu audzināmo literatūru un dažādu nozaru zinību apgūšanai nepieciešamo literatūru latviešu valodā. Krievu interneta telpa šajā ziņā ir tālu priekšā pārējai planētai – tur atrodamas grāmatas ne vien krievu, angļu un citās pamanāmākās mēlēs, bet dažas retas arī latviski. Ļoti vēlams būtu dublēt grāmatas vismaz 3 formātos: pdf, djvu un fb2, jo vismaz pirmais ir pieejams praktiski visiem lietotājiem, bet citi varētu izvēlēties piemērotāko. Dievs, svētī šo darbu!

  23. Uģis says:

    Ja kādam sanāktu ielikt Henrija Kisindžera “Diplomātiju” tad būtu ļoti priecīgs un domāju, ka ne es vienīgais!

  24. Jans says:

    Paldies, paldies par Jūsu lapu. Digitālā bibliotēka. Vai gan kāds pārkāpj autortiesības, ja nodod savu grāmatu parastā bibliotēkā? Kādēļ gan šāds pasākums skaitītos nelegāls. Savu iespēju robežās centīšos līdzdarboties. Vēlreiz – paldies!

  25. Roberc says:

    Vai ir kāds no Jums (saita autoriem) ir apsvēris ideju savus fb2 failus samest lib.rus.ec datubāzē?
    Lietoju MyHomeLib ar Lib.Rus.Ec un esmu gandrīz apmierināts ar milzīgo krievu valodas grāmatu katalogu. Pat latviešu valodā ir pāri par 500 grāmatām.
    Ja to papildināsiet ar saviem fb2 failiem, tad varat būt pārliecināti, ka Jūsu grāmatas lasīs vairāk cilvēku nekā novelkot no šejienes. Un “iestādes” (garantēti!) nevarēs aizvērt bibliotēku ;) Jo tā tiek izplatīta caur rutor.org, rutracker.org. Citiem vārdiem – “spoguļi” ir jau miljons vietās.

  26. PLECHUX says:

    lielaka dala gramatu ir fb2 formata …kuru diemzel mans kompis neatpazist..es izmeginajos visadi bet vienalga nevar…ehh zel jo esmu arzemes un ta gribas ko latvisku izlasit

  27. Imants says:

    Bez vajadzīgās programmatūras fb2 failus nepazīst neviens kompis. Lejupielādē un uzstādi uz sava datora šito programmu (Fb2 editor) un viss aizies. Te būs links lai nav lieki jāmeklē:
    http://www.mediafire.com/download.php?e2nmnh2m4aaf1uu

Leave a Reply